Saeimas lēmums piešķirt Latvijas pilsonību Indijā dzimušajai zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai izraisījis diskusijas sociālajos tīklos. Kamēr oficiāli viņas profesionālais darbs saistīts ar mākslīgo intelektu, datu zinātni un farmācijas pētniecību, sociālo tīklu lietotāji pievērsuši uzmanību publiski atrodamajai informācijai par viņas akadēmisko izglītību un zinātniskajām publikācijām.
Arī publicists Lato Lapsa vērsies Valsts policijā, lūdzot izvērtēt iespējamas neatbilstības informācijā, kas izmantota, lai pamatotu pilsonības piešķiršanu.
Saeima 15. oktobrī atbalstīja Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Kā parlamenta publiskotajā informācijā norādīts, viņa ir ieguvusi zinātņu doktora grādu datorzinātnēs, bet viņas profesionālā darbība saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību. Kopš 2019. gada viņas dzīve un darbs saistīti ar Latviju un Latvijas Zinātņu akadēmiju.
Kopš 2024. gada Višvanata strādā SIA “Dr. Vishys” par mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju, attīstot farmācijas pētniecības un attīstības centru. Pilsonības piešķiršanu atbalstījusi arī Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība, uzsverot zinātnieces iespējamo ieguldījumu pētniecībā, inovācijās un Latvijas starptautiskajā konkurētspējā.
Sociālajos tīklos apšauba publiski pieejamo informāciju
Sociālajos tīklos vairāki cilvēki publicējuši ierakstus, kuros pievērš uzmanību Višvanatas publiski norādītajai akadēmiskajai pieredzei. Ierakstos cilvēki salīdzina zinātnieces profesionālajā profilā atrodamo informāciju ar meklēšanas rezultātiem zinātnisko publikāciju datubāzēs un augstskolu katalogos.
Kāda sieviete publicējusi vairākus ierakstus, kuros norāda uz nepilnībām. Viņa raksta, ka meklējot zinātnieces norādītās publikācijas tādās vietnēs kā “Google Scholar”, “PubMed” un izdevniecības “Elsevier” žurnālu katalogā, viņai nav izdevies atrast attiecīgajām publikācijām atbilstošu informāciju. Viņa arī apšauba atsevišķu publikāciju nosaukumu un žurnālu atbilstību.
Tikmēr Lato Lapsa iesniedzis Valsts policijā iesniegumu, kurā lūdz izvērtēt iespējamas neatbilstības informācijā, kas saistīta ar Divjas Kananas Višvanatas Latvijas pilsonības piešķiršanu.
Iesniegumā Lapsa norāda uz Krimināllikuma 177. pantu (krāpšana – svešas tiesības iegūšana ar viltu) un 272. pantu. kas attiecas uz apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.
Lapsa uzskata, ka publiski pieejamā informācija par zinātnieces izglītību un zinātniskajiem darbiem rada pamatu pārbaudei. Viņš lūdz policiju izvērtēt iesniegumā minētos faktus un lemt par kriminālprocesa sākšanu.
Lūk, ko Lapsa raksta iesniegumā:
“Vēršos Jūsu iestādē saistībā ar faktiem, kas liecina par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 177. pantā (krāpšana – svešas tiesības iegūšana ar viltu) un 272. pantā (apzināti nepatiesu ziņu sniegšana valsts institūcijai).
Šā gada 15. oktobrī Saeimas deputāti nobalsoja par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei Divya Kannan Vishwanath.
Balsojumā Saeimas deputāti paļāvās uz tiem sagatavoto informāciju par to, ka šī persona esot izcila zinātniece.
Šī informācija ir izrādījusies nepatiesa, un līdz ar to Latvijas Republikas pilsonība ir iegūta noziedzīgā, krāpšanas ceļā, sniedzot valsts institūcijai – Saeimai apzināti nepatiesas ziņas.
Minēšu dažus piemērus nepatiesajām ziņām, kas ir sniegtas valsts institūcijai – Saeimai un ar kuru palīdzību persona krāpšanas ceļā ir ieguvusi Latvijas Republikas pilsonību.
Publiskotā informācija liecina, ka šī persona it kā tās sacerētos zinātniskos darbus ir publicējusi žurnālos, kuri patiesībā neeksistē tāpat kā šie zinātniskie darbi.
Tāpat publiskotā informācija liecina, ka šī persona ir melojusi, apgalvojot, ka PhD grādu ieguvusi RLN Universitātē, Indijā. Šādas universitātes Indijā vispār nav.
Tāpat publiskotā informācija liecina, ka šī persona ir melojusi, apgalvojot, ka esot absolvējusi Bombajas universitāti. Tās nosaukums mainīts uz Mumbajas Universitāti jau 1996. gadā, kad personai bija tikai 15 gadu.
Šīs personas un tās noziedzīgo, krāpniecisko nodomu atbalstītāju valsts institūcijai sniegto nepatieso ziņu uzskaitījumu var vēl ilgi turpināt.
Ar šo aicinu Jūsu iestādi izvērtēt manis sniegto un publiski pieejamo informāciju un sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 177. un 272. panta.
Iesniegumam pievienoju sešus ekrānšāviņus un Saeimas deputātiem sniegto informāciju.”
Lato Lapsa iesniegumam pievienojis arī vairākas saites uz publiski pieejamām datubāzēm un informācijas avotiem, lai pamatotu savus apgalvojumus par Divya Kannan Vishwanath zinātniskajām publikācijām un izglītību.
Nu labi.
Paldies, @ancetetere. https://t.co/cPXpBJ5GWo
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.