Kūpinātā siera maģija. Ciemos Tukuma “Saknītēs” pie mājražotājas Vairas Gerasimovas 0
Tie, kuriem garšo siers, pārtikas industrijas izstādē “Riga Food 2016” noteikti pamanīja apaļus kā saule kūpināta siera rituļus, kas piesaistīja gan ar izskatu, gan aromātu un garšu. Kad biju nogaršojusi pa kumosiņam no viena, otra un trešā, sapratu – jābrauc pie to autores VAIRAS GERASIMOVAS uz Tukuma novada Tumes pagasta “Saknītēm”.
Atspēriena punkts
Iebraucot mājas pagalmā, paveras īsta lauku idille. Pirms neilga laika celtās guļbūves priekšā vēl krāšņi zied rozes, turpat blakus – miķelīši un citas rudens puķes, bet tālumā redzams sakņu dārzs, siltumnīca un pļavā govis. Izdzirdusi suņu rejas, durvis ver “Saknīšu” saimniece Vaira Gerasimova un vedina mūs iekšā mājā.
Pirmais, ko ieraugām saules pielietajā virtuvē, ir zem smaga akmens sloga salikti siera rituļi, kas tapuši no rīta slaukuma. – Mums ir trīs govis – pārītis Latvijas brūnās un viena melnraibā, no kurām dienā izslaucu ap 60 litru piena. Tik daudz paši patērēt nespējam, tāpēc vajadzēja domāt, kā pienu pārstrādāt, – stāsta Vaira. – Gatavoju biezpienu, skābo krējumu un sviestu, kā daudzas saimnieces, taisīju arī Jāņu sieru, kuru draugi, radi un paziņas slavēja kā garšīgu. Šie labie vārdi un arī kāds zīmīgs notikums pamudināja pievērsties svaigā siera siešanai.
Kad Vaira ar novada deju kolektīvu, kurā dejo abi ar vīru, uzstājušies Vānes pusē, pēc koncerta tur cienāti ar kūpinātu kazas sieru. Tas bijis tik aromātisks un gards, ka vai kusis mutē. Vai tad mēs nespētu kaut ko tikpat labu dabūt gatavu? – kā zibens no skaidrām debesīm prātā iešāvusies doma. Govis un piens ir, kūpinātava arī un pavāres profesijā uzkrāta pieredze. Vaira beigusi Zaļenieku lauksaimniecības skolu, kur deviņdesmito gadu sākumā apguva populāru mācību programmu “Lauku māju saimniece”, un pēc tam 20 gadu strādāja par pavāri. Tas bija labs atspēriena dēlītis, lai uzsāktu mājražošanu, jo viņa pārzināja gan pārtikas produktu kalkulāciju, gan sanitārās normas, gan daudz ko citu.
