Siers ar maģijas un sirds siltuma garšu 0
Nav aiz kalniem Līgo vakars, kad katra saime goda vietā galdā cels svētku simbolu, nacionālo lepnumu – Jāņu sieru. Vieni pēc saulainā rituļa dosies uz tirgu vai veikalu, bet citi iemēģinās roku siera siešanā paši. Lai gan gadsimtiem zināmais īstais Jāņu siers tirdzniecībā ir tikai sešu uzņēmumu gatavots, mājas apstākļos to vajadzētu mācēt sasiet katram, teic biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova. “Ne velti saka: māte iemāca Jāņu sieru gatavot meitām, meitas – savām meitām. Tāpēc gribējām pārliecināties, vai jaunieši prot gatavot Jāņu sieru, un rīkojām konkursu “Latvijai – mans Jāņu siers”,” stāsta biedrības vadītāja.
Konkursā, kas tapa sadarbībā ar PIKC “Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums” piedalījās septiņi topošie pavāri: Agnese Krote, Reinis Urtāns un Līga Bārbale no Rīgas TRIT, Intra Cedere un Alans Novikovs no PIKC “Ogres tehnikums”, Madara Kleva no Aizkraukles profesionālās vidusskolas un Raitis Šukuls no PIKC “Daugavpils Būvniecības tehnikums, Dagda – Izglītības programmas īstenošanas vieta”. Konkursa žūrijā līdzās “Siera kluba” vadītājai – savas jomas profesionāļi AS “Jaunpils pienotava” rūpnīcas vadītājs Viesturs Krilovs, kooperatīva “Straupe” ražošanas vadītājs Rolands Jomerts, Pārtikas un veterinārā dienesta vecākā eksperte Una Rubina.
Recepte viena, garšu daudz
Īstenam Jāņu sieram, kurš kā pirmais latviešu nacionālais produkts iekļuvis ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, recepte ir kā akmenī cirsta, kur izejvielas nedrīkst mainīt, tātad – piens, biezpiens, olas, sviests vai salds krējums, sāls un ķimenes. Bet kāpēc ik reizi siers sanāk citāds? Tā arī konkursantiem: vienam siers dzeltens kā purene, otram – balts kā margrieta, trešam katra šķēle ar spēku griežama, bet citam – kaut uz maizes smērējama.
“Jaunpils pienotavas” pieredzējusī tehnoloģe Baiba Grāvīte skaidro – viss ir kārtībā, bet, tā kā siers ir dzīvs produkts, tas vienmēr būs citādāks. “Arī gotiņām piens atšķiras, ir liesāks un treknāks, tāpat svarīgi, vai pievienotas mājas vistu olas vai putnu fabrikā dētās, būtiska arī vārīšanas temperatūra. Bet galvenais šajā lietā ir meistarība, tostarp arī tas, cik ilgi saimnieces rokām ir spēks maisīt siera masu.”
Rolands Jomerts, PKS “Straupe” ražošanas vadītājs, atgādina par vēl kādu būtisku faktu. “Šķiet vienkārši: saliec visu kopā un sanāks. Nē. Tas ir maģisks process, kad visa masa, meistara roku vadīta, savienojas un sakūst. Vajadzīga īpaša jušana, sirds siltums un mīlestība. Bez mīlestības un meistara, kam sirds pie lietas, labs rezultāts nebūs.”
Kā žūžot sieru…
Konkursā jaunieši demonstrēja atzīstamu prasmi un iemaņas, piedomāja par siera rituļa noformējumu latviskās noskaņās, kā arī bija sagatavojuši skaistu stāstījumu par savu meistardarbu. Katrs siers bija gards un uzvaras cienīgs, tādēļ iznākumā pie balvām tika visi.
“Siera siešana mums ir ģimenes tradīcija, to darām visi kopā, fonā skanot Līgo dziesmām. Tā ir ļoti īpaša atmosfēra,” stāsta Rīgas TRIT audzēknis Reinis Urtāns. “Vairāk par visu šeit svarīga kopības sajūta, tādēļ tad, kad notecini sūkaliņas, sieru vajag žūžot, šūpināt. Ja siesi viens, nesanāks tik labi,” piebalso šī paša tehnikuma audzēkne Līga Bārbale. Viņasprāt, žūžināt sieru ir tas pats kas bērniņu šūpot, tādēļ Jāņu siera siešana jauniešu ieskatā varētu kļūt par jaunas ģimenes tradīciju.
“Sieru sienot, vienmēr ir prieks un domas par ģimeni, kā savējos iepriecināt. Arī šogad mājās gatavošu sieru kopā ar mammu. Konkursam sieru sēju otro reizi, pirmā bija mājās, visiem ļoti garšoja,” stāsta trešās vietas ieguvēja Madara Kleva (Aizkraukles profesionālā vidusskola).
Līdzīgi veicās arī otrās vietas ieguvējam Alanam Novikovam (Ogres tehnikums), kurš siera siešanā roku iemēģinājis pirmoreiz. “Iepriekš to nebiju darījis, taču rezultāts labs. Zinu, ka Jāņu sieru drīkst ražot tikai sešas firmas, bet nav izslēgts, ka ar laiku arī pats saņemšu tādu sertifikātu,” tā Alans.
Arī Raitis Šukulis (Dagda) atzīst, ka pie Jāņu siera siešanas bijis pirmoreiz. “Mājās sieru vienmēr gatavo omīte, bet šogad to darīšu pats. Jāņus svinēsim laukos, visi sabrauks, tā ka siera vajadzēs daudz,” teic Raitis. Bet Intra Cedere (Ogres tehnikums) Jāņu siera siešanā roku jau iemēģinājusi arī agrāk un šoreiz lielajam ritulim līdzās sasēdinājusi arī miniatūrus “siera bērniņus”.
Savukārt konkursa uzvarētāja – Rīgas TRIT audzēkne Agnese Krote – stāsta, ka sieru gatavojot jau gadus četrus un tas vienmēr esot aizraujošs process. “Mūsu ģimenē Jāņu siers top no kazas piena. Esmu no Bauskas puses, mums ir divas kaziņas un trīs kazlēni. Sieru sienam trīs četras dienas pirms Jāņiem, un šogad mums ir doma siet ziedu sieru ar kaltētām kliņģerītēm un rudzupuķēm. Gatavoju ar mīlestību, tāpēc siers vienmēr ir garšīgs,” stāsta Agnese.
Ieguvēji – visi
Savukārt pasākuma mājasmāte – Rīgas TRIT direktore Ilze Ločmane – noslēgumā teic, ka konkurss devis abpusēju labumu visiem dalībniekiem. “Šis pasākums ir nenovērtējams, jo audzēkņi izjuta ne tikai teoriju, bet arī reālu dzīvi un iepazina uzņēmējus, kas jauniešus uzslavēja par paveikto, norādīja uz kļūdiņām, deva padomus. Mēs skolās gatavojam jaunos speciālistus, bet jūs, uzņēmēji, saņemsiet perspektīvus jaunus darbiniekus – tikai kopdarbībā varam panākt rezultātu.”
Jāpiezīmē, ka konkursanti saņēma vērtīgas balvas – dāvanu kartes, grāmatas “Jāņu siers” – un varēs aizbraukt ekskursijā pie viena no Jāņu siera ražošanas uzņēmumiem. Sieru siešanas konkursu “Siera klubs” organizēja trešo reizi. Tiek plānots, ka arī turpmāk tiks rīkoti līdzīgi pasākumi ar svarīgu mērķi – popularizēt un celt godā nacionālo lepnumu – Jāņu sieru.
“Siera klubs” pateicas pasākuma ģenerālsponsoram AS “Jaunpils pienotava” un atbalstītājiem AS “Rankas piens”, AS “Lazdonas piensaimnieks”, PKS “Straupe”, PLPKS “Dundaga”.
