Latvijas piena produktu eksporta ieņēmumi pērn pieauguši par 12%, salīdzinot ar 2018. gadu.
Latvijas piena produktu eksporta ieņēmumi pērn pieauguši par 12%, salīdzinot ar 2018. gadu.
Foto: Timurs Subhankulovs

Siers uz Indiju un Ēģipti 0

Piena produktu eksports pagājušajā gadā sasniedzis rekordu jaunāko laiku Latvijas vēsturē – pavisam eksportēta produkcija par 159 miljoniem eiro.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) apkopotā provizoriskā informācija liecina – pagājušais gads bijis gana sekmīgs piena produktu eksporta jomā – kopējais eksports pārsniedzis 100 tūkstošu tonnu atzīmi. Naudas izteik­smē piena produktu eksporta ieņēmumi pret 2018. gadu pieauguši par 12%. Iepriecinoši, ka ārējās tirdzniecības bilance 2019. gadā bijusi pozitīva – piena produktu eksports pārsniedzis importu par 9,1 miljonu eiro.

Siers – priekšgalā

Izvērtējot atsevišķas piena produktu grupas, redzams, ka visvairāk pērn pieaudzis siera eksports – par 10%. “Būtiski palielinājusies dažādu veidu siera realizācija, ko izgatavo “Preiļu siers”, “Smiltenes piens”, “Cesvaines piens”, “Jaunpils pienotava”,” stāsta LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pozitīvs rezultāts panākts, pateicoties “Taste Milk” programmai, ko LPCS ar ES finansiālo atbalstu realizēja vairākās valstīs – ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos, Izraēlā, Azerbaidžānā un Ķīnā. Tas arī sekmējis piena produktu realizāciju šo valstu apkārtējos reģionos, uzskata Šolks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pagājušajā gadā piena un krējuma eksports palielinājies par 14%, sausā piena un vājpiena eksports – par 8%, sūkalu produktu – par 28%. Par 18% gan samazinājies saldējuma un biezpiena sieriņu eksports, savukārt sviests ārvalstīs realizēts par 56% mazāk.

“Sviesta cenas iepriekšējos gados bija ļoti augstas un izdevīgāk bija pārdot saldo krējumu, nevis sviestu. Sīvās konkurences un uz pasaules fona salīdzinoši mazo uzņēmumu dēļ Latviju vairs nevar uzskatīt par sviesta eksporta valsti, kā tas bija senāk,” stāsta J. Šolks.

Par 16% pagājušajā gadā samazinājies raudzēto piena produktu eksports, taču cerība uz kāpumu ir šogad, jo šajā grupā ietilpst inovatīvi produkti ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu, kas raisa interesi pircējos. Pērn svaigpiens ārpus Latvijas realizēts par 4% mazāk, taču LPCS aprēķini rāda, ka, neskatoties uz samazinājumu, ik dienu tiek izvestas 783 tonnas piena, bet ievesta – 241 tonna piena. SEG emisiju samazināšanas jomā te būtu daudz darāmā, uzsver LPCS vadītājs.

Uz Ķīnu un Taizemi

Lielākās piena produktu eksporta valstis pērn bija Vācija, kur realizēta produkcija par 52 miljoniem eiro, kam seko Lietuva ar 23,7 miljoniem eiro un Igaunija ar 23 miljoniem eiro. Vācijas tirgus audzis, galvenokārt pateicoties uzņēmuma “Latvijas piens” ražotnei, kas teju visu saražoto realizē Vācijā.

Vērā ņemams eksports pērn bijis arī uz Nīderlandi, kur pārdoti piena produkti par 16 miljoniem eiro, un Itāliju – 7 miljoni eiro, bet Polijā – par 5,6 miljoniem eiro. Itālijā lielākoties tiek realizēts Latvijā ražotais dažādas nogatavinātības pakāpes siers un sausais vājpiens. J. Šolks zina teikt, ka pašmāju ražotāju produkti tiek realizēti gan Ķīnā, gan Taizemē, Saūda Arābijā un Malaizijā. Eksports uz Ķīnu aizsākās 2015. gadā un kopš tā laika tas audzis vairāk nekā trīs reizes. Tiesa, ar mainīgiem panākumiem, jo 2018. gadā uz šo valsti Latvijas piena produkti netika eksportēti.

Reklāma
Reklāma

Siera eksports uz Saūda Arābiju pērn palielinājies septiņas reizes, pārsniedzot vienu miljonu eiro. Siers ir labi pieprasīts Apvienotajā Karalistē un Dānijā, bet Kazahstānā – siers un sviests. Uz ASV tirgu pērn veiksmīgi pārdoti “Tukuma piena” biezpiena sieriņi, kas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Tieši Ziemeļamerikas virzienu uzņēmuma vadība saskata kā vienu no visperspektīvākajiem.

“LA” jau informēja, ka “Tukuma piens” īsteno vērienīgu investīciju projektu par 9,6 miljoniem eiro, kas paredz palielināt bioloģiskās produkcijas ražošanu, tajā skaitā biezpiena sieriņus un citus biezpiena izstrādājumus. Mērķis – audzēt apjomus eksporta tirgos, jo vietējais tirgus ir stabils, kur apjomi nepieaug.

“Tukuma piena” lielākais eksporta tirgus ir Vācija, kur visvairāk tiek eksportēts biezpiens un biezpiena produkti un kur to realizācija strauji pieaug. Kāpēc tā? Vācu patērētāji aizvien labāk iepazīst biezpiena produktus un atzīst tos par labiem. Interesanti, ka eksporta valstu vidū parādās Ēģipte, kur pērn siers realizēts par 211 tūkstošiem eiro, bet Japānā – vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā. Savukārt Kipras sadarbības partneri iegādājušies Latvijā ražoto pienu un krējumu 400 tūkstošu eiro vērtībā.

Pirmoreiz eksporta valstu sarakstā parādījusies Indija – turp eksportēts siers 71 tūkstoša eiro vērtībā, bet uz Senegālu eksportēts saldējums un biezpiena sieriņi par 41 tūkstoti eiro. Tiesa, pagājušajā gadā gan par aptuveni 800 tūkstošiem eiro sarucis saldējuma un biezpiena sieriņu eksports uz Krieviju – līdz 1,8 miljonam eiro.

Kopumā Latvijas pārstrādes uzņēmumi pienu pārstrādājuši un eksportējuši vairāk, vērtē J. Šolks. Pavisam pārstrādei pērn iepirkti 785,2 tūkstoši tonnu piena, tajā skaitā 55,4 tūkstoši tonnu bioloģiskā piena. Tieši iepirktā bioloģiskā piena apjomi katru gadu palielinās. LPCS realizētā “Taste Milk” programma šī gada februārī noslēgusies, bet, pateicoties ES līdzfinansējumam, piensaimnieku savienība jau sākusi jaunu projektu “MEG Promo”, kur mērķa valstis ir Apvienotie Arābu Emirāti, Izraēla, Ukraina un Saūda Arābija.

J. Šolks cer, ka, īstenojot šo programmu, pieaugs piena produktu eksports ne tikai uz šīm valstīm, bet arī apkārtējo reģionu.

Viena no tendencēm – pasaulē pieaug pieprasījums pēc bioloģiskās un vegānu produkcijas, un uz šo pieprasījumu reaģē arī Latvijas piena produktu ražotāji. Šā gada sākums eksportā bijis cerīgs, bet pagaidām vēl esot grūti paredzēt koronavīrusa izplatības ietekmi uz ekonomiku un tā radītajām sekām. Tiesa, ekonomikas eks­perti jau brīdinājuši sabiedrību par izaugsmes nozīmīgu palēnināšanos. Labā ziņa – pieprasījums pēc pārtikas šajos apstākļos strauji pieaudzis un nav pamata satraukumam, ka ražotāji to nevarētu nodrošināt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.