Artūrs aizmeta asiņaino cirvi sniegā. Murgs Auces novada viensētā 3
Sieviešdienas svinības 8. martā kādā Auces novada Vītiņu pagasta viensētā sākās ar pasniegtu rozi, bet beidzās ar motorzāģa vīli, malkas cirvi un apsūdzību slepkavības mēģinājumā, ko apsūdzētais Artūrs gan noliedz. Viņš atrodas apcietinājumā, un pagājušajā nedēļā Zemgales rajona tiesā Dobelē tika uzsākta tiesvedība.
8. marts sācies romantiski. Artūrs nopircis rozi namamātei Laimdotai, cienastu un kopā ar sievu un trijiem bērniem pievakarē devies ciemos no kaimiņu novada uz Vītiņu pagastu pie labiem paziņām.
Kādu laiku viss bijis mierīgi. Māja liela, izklīduši pa vairākām istabām. Situācija eskalējusies ap vienpadsmitiem vakarā, kad namatēvam Arvīdam nācies izšķirt Artūra kautiņu ar viņa dēlu Rimantu.
“Dēls izgāja pagalmā, bet es atgriezos virtuvē, kur atnāca arī Artūrs, ar kuru kopā turpināju dzert degvīnu. Artūrs man pārmeta, ka esmu palicis parādā mūsu kopējam paziņam Čugunam. Artūrs sadusmojās un paķēra motorzāģa vīli, ko pielika man pie rīkles un teica: “Es tevi nogalināšu!”
Garām gāja audžudēls Ervīns, kuram teicu, lai atņem vīli, bet viņš izgāja ārā. Kas notika pēc tam, neatceros,” tiesā liecināja cietušais Arvīds, kurš arī piebilda, ka jaunībā draudzējies ar Artūra māti un varbūt Artūrs ir pat miesīgs dēls… Līdz 8. martam ar Artūru bēdu neesot bijis un attiecības – normālas.
Rakstiskās liecībās uzreiz pēc notikušā cietušais gan atcerējies, ka Artūrs viņu nogrūdis zemē un nācis virsū ar cirvi, ko paņēmis no virtuves stūra, sitis ar cirvja aso galu pa galvu. Tad atnākusi sieva Laimdota un uzbrucējs nomierinājies, sācis slaucīt viņa galvu un lūdzis piedošanu. Sieva izsaukusi neatliekamo medicīnisko palīdzību. Artūrs gribējis mukt, bet nav aizmucis.
Artūrs savu vainu slepkavības mēģinājumā noliedz: tikai aizstāvējies, jo pats Arvīds nācis viņam virsū ar cirvi. Apsūdzētais gatavs maksāt cietušā pieprasīto 500 eiro kompensāciju. 24,50 eiro par ārstniecības izdevumiem viņš jau samaksājis. Cirvja radītās brūces nav bijušas dziļas – miesas bojājumi atzīti par viegliem.
Neticība pret liecībām
“Biju blakusistabā ar bērniem, kad dzirdēju, ka Arvīds Artūra māti nosauc par mauku. Sākās strīds, un es ar bērniem izgāju ārā – biju arī stāvoklī un nedrīkstēju uztraukties. Tad iznāca arī Artūrs un teica, ka viss ir kārtībā, un gājām atpakaļ istabā gulēt,” tiesā liecināja Artūra sieva, kura netic, ka vīrs bijis vardarbīgs. Viņš tāds neesot arī ģimenes sadzīvē – vēlāk tiesas gaitā gan noskaidrojās, ka tā gluži nav taisnība, un vismaz vienu epizodi atzina arī sieva.
Pretrunīgas liecības par to, ko redzējusi, sniedza cietušā sieva Laimdota, beigās paliekot pie tā, ka manījusi, ka Artūrs vicina cirvi, bet pašus cirtienus Arvīdam pa galvu – ne. Iegājusi virtuvē, kad kautiņš jau bija sācies. Artūrs teicis Arvīdam: “Tu no manas rokas mirsi!” Pēc tam Artūrs teicis, lai nesaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību un, ja viņu iesēdināšot cietumā, tad pēc iznākšanas no tā visai viņa ģimenei būšot slikti. Lūdzis piedošanu.
“Biju savā istabā pie datora: skatījos filmas un multenes. Tad ienāca Artūrs, kuram pārmetu, ka atbraucis ar dzeramajiem. Viņš savukārt man pārmeta, ka tramdu viņa bērnus. Sākām kauties, un tēvs mūs izšķīra.
Izgāju pagalmā. Kad atnācu atpakaļ, virtuvē redzēju tēvu ar pārsistu galvu un asinis pie plīts. Atkal izgāju ārā. Pēc brīža iznāca Artūrs un aizmeta cirvi sniegā pie ugunskura čupas – gan kāts, gan asmens bija asiņains,” tiesā teica cietušā dēls Rimants.
Būtu nolicis pie kapiem…
Visemocionālākās liecības sniedza cietušā audžudēls Ervīns, kurš nenoliedza, ka bija izdzēris dažas glāzītes un konflikta sākumā atradies savā istabā. Dzirdējis, ka blakusistabā ir kautiņš, kurš sācies tāpēc, ka viens pārmetis par dzeršanu, otrs – par bērnu tramdīšanu. Tad gājis cauri virtuvei un redzējis, ka Artūrs audžutēvam pie rīkles tur vīli, bet nolēmis konfliktā neiesaistīties.
“Es jau septīto reizi esmu tiesā. Ja būtu iesaistījies, tad būtu letālas sekas – abus būtu nolicis pie kapiem… Audžutēvs jau teica: “Man ir divi dēli, bet neviens nenāk palīgā, kad mani žmiedz nost!” Es atbildēju: “Man pofig! Tieciet paši galā!”
Un izgāju ārā, kur ceļa galā arī sagaidīju neatliekamo medicīnisko palīdzību. Drīz pēc tam atbrauca arī policisti un es kopā ar vienu policistu gāju meklēt cirvi, ko arī atradām apmēram piecdesmit metrus no mājas. Nekad agrāk, kad Artūrs pie mums ciemojās, šitādas lietas nebija bijušas, es viņu par brāli uzskatīju. Nezinu, varbūt tomēr vajadzēja abus izšķirt,” savas liecības nobeigumā teica Ervīns.
Tiesvedība šajā lietā turpināsies janvārī. Artūrs palika apcietinājumā, kaut gan viņš un sieva lūdza atbrīvot uz iztiesāšanas laiku. Artūrs esot ģimenes vienīgais apgādnieks un viņai vienai ar četriem bērniem esot grūti, īpaši tagad, kad ziema nākot virsū un neesot sagādāts kurināmais.
