Sievietēm nav pietiekamu izvēles iespēju 2
Autores: Vera Jourova, tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre; Virginija Langbaka, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta direktore
Vairāk nekā 100 gadu. Tik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai panāktu sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropā, ja mēs turpināsim strādāt pašreizējā tempā. Mums ir jārīkojas enerģiskāk.
Salīdzinot ar citām vietām pasaulē, Eiropa nav tā sliktākā vieta, kur sievietei dzīvot, tomēr katru dienu mēs esam liecinieki pārāk daudziem netaisnības, diskriminācijas un vardarbības gadījumiem.
To apstiprina nesen publicētais dzimumu līdztiesības indekss: ES vispārējais vērtējums dzimumu līdztiesības jomā bija 67,4 no 100 – vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet tikai par vienu punktu. Latvijā šā indeksa punktu skaits ir 59,7 no 100.
Pārāk daudzām sievietēm nav pietiekamu izvēles iespēju, kad jālīdzsvaro darbs ar rūpēm par bērniem. 2018. gadā gandrīz četras no desmit sievietēm apgalvoja, ka pakārto savu darbu bērnu aprūpei – salīdzinot ar vīriešiem, kuri to dara mazāk nekā divos gadījumos no desmit.
Tāpēc Eiropas Savienībā mēs esam vienojušies par tiesību aktiem, kas veicina elastīgumu un sekmīgāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un aprūpes pienākumu sadali.
Par spīti tam, ka sievietes kļūst arvien kvalificētākas un pārspēj vīriešus izglītības līmeņa statistikas ziņā, augstāko vadītāju vidū viņu ir tikai 17%. Savukārt starp uzņēmumu vadītājiem sieviešu ir tikai 6,9%.
Grūti aptverams, ka mūsdienās sievietes par stundu darbu joprojām vidēji saņem ievērojami mazāk nekā vīrieši. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība Eiropā šodien joprojām ir 16%, bet Latvijā – 15,7%.
Tāpēc Eiropas Komisija izvirzīja rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem, kam jāsamazina darba samaksas atšķirības.
Tagad mums ES valstīs jārod pietiekama politiskā griba, lai novērstu dažu šādu nelīdzsvarotību cēloņus, kas sakņojas kultūrā: diezgan daudzveidīgā savienībā tas nebūs viegli.
Mums jāvelta spēki kā debatēm, tā izglītošanai, lai gan vīrieši, gan sievietes varētu justies ērti savās mūsdienu lomās, atbalstīt cits citu un saprast, ka izvēle pastāv.
Mums arī jāatbalsta šādas debates Eiropā dažādos līmeņos, lai valsts un vietējās iestādes izprastu nepieciešamību nodrošināt tādu infrastruktūru, kas ļautu ģimenēm pieņemt lēmumus, kuri vislabāk atbilst viņu vajadzībām.
Tas ir īpaši svarīgi, jo dažviet mēs saskatām satraucošas tendences un regresīvu attieksmi pret vienlīdzību, it sevišķi populistu izpildījumā. Sieviešu tiesības tiek nevajadzīgi izmantotas, lai uzkurinātu domstarpības un padarītu vienlīdzību par ideoloģisku problēmu. Šāda pretestība mūsu centieniem vēl vairāk apgrūtina cīņu par virzību uz nosprausto mērķi.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka jaunievēlētā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savās sākotnējās politikas prioritātēs ir apņēmusies stiprināt dzimumu līdztiesību.
Viņu atbalstīs dzimumu ziņā līdzsvarotāka komisāru komanda un dienesti, kuros sieviešu vadītāju īpatsvars pirmo reizi ES vēsturē ir sasniedzis 40%. Tas nenāca viegli – mērķis tika noteikts 2014. gadā, un pie tā sasniegšanas bija sistemātiski jāstrādā.
Arī nevienlīdzībai ir cena. Sievietes vidēji ir labāk izglītotas nekā vīrieši, tomēr viņu prasmes netiek pilnībā izmantotas. Dzimumu līdztiesības uzlabošana līdz 2050. gadam radītu 10,5 miljonus papildu darba vietu, palielinot ES IKP pat par 9,6% jeb 3,15 triljoniem eiro. Galu galā, radot taisnīgāku un atklātāku sabiedrību, kurā vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi, ieguvējas būs ne tikai sievietes, bet arī visi ES iedzīvotāji.
