Foto: Kate Krolle

Sievietes sapņi klubā “Paradīze” 0

“Dirty Deal Teatro” 7. novembrī pirmizrāde dramaturģes Justīnes Kļavas traģikomēdijai Paulas Pļavnieces režijā “Klubs Paradise”, kuras galvenais iedvesmas avots ir patiesi notikumi, kas norisinājušies Rīgā pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Šis būs stāsts par cilvēkiem, kuri uzdrošinās piepildīt savus sapņus, bet – vai mērķu dēļ visi līdzekļi ir attaisnojami?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Lasīt citas ziņas

Četras jaunas sievietes satiekas kopīgi izveidotajā brančotavā “Paradīze”, kas no sapņa par ģimenes biznesu pārvērtusies par maksātnespējas procesa pieteikuma murgu. Risinot problēmas gan ar nodokļu parādiem, gan ikdienišķas nebūšanas, atklājas, ka arī viņu vecāki deviņdesmitajos gados ir pieļāvuši līdzīgas kļūdas. Radošā komanda, veidojot stāstu, izmantojusi dokumentālus stāstus, kuri iegūti, intervējot gan leģendām apvītos deviņdesmito gadu uzņēmējus, gan bijušos policijas darbiniekus, kā arī vairākas sievietes, kuras dalījās stāstos par savām attiecībām šajā laika posmā. “Meitenes nāca ar ideju, ka vēlas runāt par sievietēm. Nevis vienkārši par sievietēm, bet jau domājot par kopsakarībām, kas notikušas vēsturiski. Izlēmām, ka vislabāk ir runāt par lietām, ko esam piedzīvojušas pašas un radinieki. Robežpunkts ir deviņdesmitie. Tas ir laika posms, kas nav daudz pētīts un ir vēl atmiņās. Neliels laika nogrieznis. Deviņdesmitajos mēs bijām bērni un redzējām, kas notika ar mūsu vecākiem. Redzējām un sajutām to ik dienu,” stāsta izrādes producente Anna Sīle un atminas: “Deviņdesmitie – laika robeža, kad bija daudz lielākas iespējas runāt par godīgām tēmām, iepazīt demokrātiju. Aprunājoties ar vecākiem un paplašinot to izpētes loku, mēs izsecinājām, ka sievietes loma biznesā bija daudz mazāka. Justīne ir ielikusi kārtu kārtas, kas būs interesantas gan mums, trīsdesmitgadniekiem, kas stāstām šos stāstu, gan mūsu vecākiem, uz kuriem mēs it kā atskatāmies.”

Dramaturģe Justīne Kļava atzīst: “Izrāde būtībā ir pētījums par ģimenes kā institūcijas dubulto morāli ekonomiski sarežģītos apstākļos. Mēs pētām, kā dažādu paaudžu sievietes veicina sev līdzās esošo vīriešu visatļautības un varenības vai, gluži otrādi, bezspēcības izjūtu apstākļos, kuros vīrietis neatkarīgi no savas būtības un sajūtām ir spiests rīkoties atbilstoši priekšstatiem par “īstu veci”.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Interesants un zīmīgs ir izrādes nosaukuma rašanās stāsts. “Ideja sākās ar to, kad kādā reizē iekāpu taksometrā no mūsu jaunajām teātra mājām Āgenskalnā. Taksometra vadītāja apvaicājās, kas tad tagad ir šajā mājā. Kad atbildēju, ka teātris, viņa atklāja, ka deviņdesmitajos gados te bijis klubs, kafejnīca “Paradīze”. Izrādē nav stāsts par mūsu mājām, bet mums šķita būtiski pietuvināties tiem laikiem,” stāsta Anna un tas, ka izrāde notiek tik zīmīgā vietā, iespējams, dos izrādei to īpašo auru. “Mēs kā trīsdesmitgadnieki ar Eiropas pieredzi esam to nosaukumu agliskojuši,” nosmej Anna.

Lomās: Samira Adgezalova, Anastasija Rekuta-Džordževiča, Liena Šmukste un Elīna Vaska. Māksliniece Kate Krolle, skaņu mākslinieks – Jēkabs Nīmanis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.