Vilnis Dzērve
Vilnis Dzērve
Foto – Matīss Markovskis

Sirds noslēpumu pētnieks. Saruna ar medicīnas doktoru Vilni Dzērvi 0

Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks, medicīnas doktors, valsts emeritētais zinātnieks, Eiropas kardiologu biedrības īstenais loceklis Vilnis Dzērve atzīst, ka profesijas izvēlē un veiksmīgā zinātnieka karjerā liela loma bijusi gadījumam. Viņš ir klīniskais fiziologs, visvairāk pētījis sirdi un tās darbības noslēpumus.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Ko darījāt, kad vēl nestrādājāt Kardioloģijas institūtā?

CITI ŠOBRĪD LASA

Tālajos laikos, kad debesis bija zilākas un zāle zaļāka, ārsti mācījās tikai sešus gadus un pēc tam saņēma lēmumu, kur būs jāstrādā. Es tiku norīkots neiropatologa darbam Kuldīgā, bet mani pārķēra Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta direktora vietnieks Georgs Šiliņš, kurš meklēja darbiniekus.

Šis piedāvājums tolaik bija ļoti prestižs. Ārsta alga bija 83 rubļi, bet pats mazākais zinātnieka atalgojums – 104 rubļi. Tolaik spēkā bija Staļina teiktais, ka ārstus pabaros tauta, un, godīgi sakot, šis princips turpinās arī mūsdienās, jo dakteriem nemaksā pienācīgas algas. Tagad arī zinātniekiem ne, taču tolaik zinātne tika labi finansēta. Ja man tagad būtu tāda izvēle, es, protams, brauktu strādāt par neiropatologu Kuldīgā.

Droši vien zinātnei jūs piesaistīja ne tikai lielāka alga… Protams, man bija zinātkāre un liels entuziasms. Kad dzirdēju zinātnieku uzvārdus, ar kuriem būšu kopā, man aiz bijības ceļgali sāka trīcēt. Vispirms strādāju klīniskā neirofiziologa Arnolda Kraukļa vadībā. Viņš nodarbojās ar tolaik jaunu lietu – encefalogrāfiju jeb smadzeņu potenciāla pētījumiem. Toreiz zinātnē bija ļoti labs aprīkojums, bet tagad pētnieki veģetē uz slimnīcu bāzes.

1968. gadā izcilais domātājs, ārsts Jānis Skārds mani uzaicināja strādāt asinsrites fizioloģijas laboratorijā, kas īsā laikā kļuva par vienu no labākajām Padomju Savienībā, tāpēc pie mums brauca mācīties no visām plašās pasaules malām. Dakterim Skārdam bija izcilas idejas, vajadzēja tikai spēt izsekot viņa domu lidojumam. Strādāju arī par Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta zinātnisko sekretāru.