Vladimirs Glušenkovs. “Sieviete un lauva”. Ap 1976. Preskartons, audekls, tempera. 34X50,5 cm. Zuzānu kolekcija.
Vladimirs Glušenkovs. “Sieviete un lauva”. Ap 1976. Preskartons, audekls, tempera. 34X50,5 cm. Zuzānu kolekcija.
Publicitātes (Jānis Pipars) foto

Sirreālā cilvēka mitoloģija 0

Vladimirs Glušenkovs (1948 – 2009). Mākslinieks. Robežu pārkāpējs. Sirre­ālais cilvēks, kurš vienmēr bijis lomā: uzjautrinošā, kaitinošā vai mulsinoši neveiklā. Plašām mākslas interesentu aprindām tikpat kā nezināms, tomēr tieši tādēļ jo nozīmīgāks un intriģējošāks ir jaunatklājuma prieks.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Rīt Mūkusalas Mākslas salonā durvis vērs neparasta un nozīmīga izstāde “Absurda mitoloģija” – Vladimira Glušenkova pirmā retrospektīvā darbu skate, kas aptvers trīs nozīmīgas viņa radošo izpausmju formas – glezniecību, grafiku un dienasgrāmatu dizainu – no Zuzānu kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un privātām kolekcijām.

Vienlaikus ar izstādi klajā nāk mākslas zinātnieces un izstādes kuratores Dainas Auziņas monogrāfija par šo neparasto mākslas personību (apgāds “Neputns”). Viņa stāsta, ka, neraugoties uz savu citādību, nebeidzamajos radošajos meklējumos Vladimirs Glušenkovs nejauši bija uztaustījis to, ko nākamo paaudžu mākslinieki jau apzināti kultivēja savā praksē: postmodernu pasaules skatījumu – eklektisku, iracionālu un haotisku. Tas atspoguļojās gan viņa dienasgrāmatās un manifestos, gan stājdarbos – gleznās un zīmējumos, kā arī hepeningos. It kā viegli un rotaļīgi viņa pašizpausmes apliecina laikmetam raksturīgo nenoteiktību un pasaules absurdumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vladimirs Glušenkovs studējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1966 – 1969) un Latvijas Mākslas akadēmijā (1970 – 1976), gleznojis lielizmēra afišas kinoteātrim “Spartaks” (1971 – 1977), strādājis par mākslinieku inscenētāju Latvijas Televīzijā (1976 – 1996) un periodiski par scenogrāfu dažādos Rīgas teātros. Taču par savu galveno nodarbošanos visu dzīvi uzskatījis mākslu – zīmēšanu un gleznošanu, kam nodevies no darba brīvajā laikā.

VĒRTS PAMANĪT

Sestdien, 15. septembrī, un 27. oktobrī plkst. 12 MMS notiks kuratores Dainas Auziņas vadīta ekskursija izstādē.

17. oktobrī plkst. 18.30 – diskusija “Seksuālā dziņa un intelekts”.

24. oktobrī plkst. 18 – Dr. Philol. Sanitas Reinsones lekcija “Dzīves pierakstīšanas tradīcijas”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.