“Šīs indeksācijas šķiet vienkārši izsmiekls cilvēkiem!” Santa pastāsta, kā slimība un 298 eiro “pensija” dzen parādu bezdibenī 0
LA.LV ziņojām, ka jau 1. oktobrī Latvijā notiks ikgadējā pensiju indeksācija, un šogad pensiju palielinājums būs atkarīgs ne tikai no tās apmēra, bet arī no pensionāra uzkrātā apdrošināšanas stāža.
Lai arī tās kopumā ir labas ziņas, daļai Latvijas iedzīvotāju saņemtās pensijas apmērs ir vien daži simti eiro. Spriežot pēc mūsu lasītājas Santas pieredzes – ne vienmēr runa ir par vecuma pensiju. Pensiju dažādu iemeslu dēļ var saņemt arī gados jauni cilvēki. Arī viņa ir šo cilvēku starpā un ar redakciju dalās pārdomās par saņemto pensijas apmēru un ikdienas izdevumiem.
Jaunu cilvēku sadalīt indeksāciju darba stāža kategorijās ir smieklīgi
“Diezgan skumīgi… Man rodas jautājums tiem, kas visu šo lemj un virza…
Par mani – man ir tikai 37 gadi. 2. grupas invaliditāti ieguvu jau 24 gadu vecumā, onkoloģija, pēc tam vēl ar slimošanu utt., līdz ar to darba stāžs ir nieka 11 gadi, tīri darba gadi. Stabilas darba gaitas neizdodas atrast, jo ir veselības problēmas, kas liedz darīt darbu, kāds nu pagadās. Arī tagad ir papildu veselības problēmas, kas vēl vairāk apgrūtina darba meklēšanu, uz šo brīdi strādāt vispār arī nevaru.
Man pabalsts ir 298 eiro. Veselība prasa finanses.
Piemēram, tagad pēc muguras operācijas jāsāk apmeklēt fizioterapiju, vien reize – 25 eiro, bet maksas, jo uz šo ir kvotas iztērētas, kaut man pienākas vismaz piecas bezmaksas reizes.
Vēl, strauji pasliktinoties veselības stāvoklim, magnētiskā rezonanse mugurai jāmaksā pašai – 165 eiro, jo minimālos 5 mēnešus nevaru gaidīt izmeklējumu. Kardiogrammu taisīt uz operāciju – nav kvotu Saldū, atkal maksāju 22 eiro, asinsanalīzes arī vairs nesedz 2. grupai, tās man vajag regulāri un dažādas – 10 eiro par analīzēm ir minimums. Neiroķirurgs – 80 eiro, Stradiņos, maksas pakalpojums, jo nav bezmaksas neiroķirurgu! Nerunājot par vajadzīgo psihoterapiju!
Valsts atlaidi invalīdiem pie speciālista, izmeklējuma akūtā fāzē nav iespējams saņemt, es maksāju par pakalpojumu no savas naudas, kuras man nemaz nav, nākas aizņemties un tā uz riņķi, līdz esmu ieaugusi parādos. Protams, šeit jau ir klāt medicīnas sistēma. Un saprotu, ka viss ir aizgājis šķērsām.
Tāpēc šīs indeksācijas šķiet vienkārši izsmiekls cilvēkiem. Ok, vecuma pensijai citādāk, tur esi nostrādājis, cik nu sanācis, un prieks, ka pieliek klāt kaut mazumiņu, bet kā man, kas ir darba gados, jauna, nespēj pilnvērtīgu darbu veikt, nav darba stāža, jo esmu jauna un nemaz nespēju veidot pienācīgu darba stāžu, iemaksas valstij no pabalsta ir niecīgas, pabalsts tik, cik ir, medicīna – lielākā daļa no saviem līdzekļiem, zāles, ko jālieto katru dienu gadiem.
Jaunu cilvēku sadalīt indeksāciju darba stāža kategorijās ir smieklīgi. Nav jābūt vecam, lai būtu dzīves laikā iegūta invaliditāte.
Un kāda runa vēl par pārtiku, rēķiniem, mazā skolēna vajadzībām, vīrs raujas uz pusēm…”
Pensiju sistēma Latvijā
Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi. Pirmais līmenis ir valsts obligātā nefondētā pensiju shēma – sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko šobrīd veic strādājošie, tiek izmantotas pašreizējo pensionāru pensiju izmaksai. Vienlaikus par katru sociāli apdrošināto cilvēku tiek uzkrāta informācija par viņa pensijas kapitālu, kas vēlāk ietekmē paša pensijas apmēru.
Otrais pensiju līmenis ir fondētais līmenis – daļa sociālās apdrošināšanas iemaksu tiek novirzīta finanšu tirgos ieguldītam uzkrājumam. Trešais līmenis ir brīvprātīgā privātā pensiju uzkrāšana, kur cilvēks pats veido papildu uzkrājumu savai nākotnes pensijai.
Vecuma pensiju Latvijā 2026. gadā var saņemt, sasniedzot 65 gadu vecumu, ja ir vismaz 20 gadu apdrošināšanas stāžs. Pensijas apmērs galvenokārt ir saistīts ar cilvēka uzkrāto pensijas kapitālu un apdrošināšanas stāžu.
Cik liela ir vidējā pensija?
Jaunākajos pieejamajos VSAA datos par 2026. gadu valsts pensiju vidējais apmērs 2026. gada plānā ir 632,27 eiro mēnesī. Plānots, ka valsts pensijas 2026. gadā vidēji saņems aptuveni 525,3 tūkstoši cilvēku mēnesī. Salīdzinājumam – 2025. gada izpildē vidējais valsts pensijas apmērs bija 600,72 eiro.
Savukārt konkrēti par vecuma pensijām VSAA 2024. gadā norādīja vidējo izmaksāto apmēru 591,69 eiro mēnesī, un šādu pensiju vidēji mēnesī saņēma 426,6 tūkstoši cilvēku.
