Skaidro eksperts! Kā Satversmes tiesa vērtēja administratīvi teritoriālo reformu? 4
“Ir diezgan skaidrs, ka Satversmes tiesa (ST) vērtē reformu kā, pirmkārt, nacionālas nozīmes uzdevumu panākt, ka Latvija ir efektīvāka, cita starpā arī policentriska- viss nekoncentrējas tikai ap galvaspilsētu. Var teikt reformai ir sadalītas lomas gan ministrijai, gan kabinetam, gan arī pašvaldībām,” komentējot iespējamo veidu, kā ST vērtēta Administratīvi teritoriālā reforma (ATR), RīgaTV 24 raidījumā “Latvija pēc novadu’ reformas norādīja zvērināts advokāts, Saeimas pārstāvis ST Lauris Liepa.
“Ja Jūs jautājat, kurš ir nozīmīgākais arguments, tad, protams, nozīmīgākais arguments, vai pati reforma kopumā notika demokrātiskā procesā. Interesants un patiešām diskusijas vērts ir jautājums, ka gatavojot lietu, Satversmes tiesa bija uzaicinājusi virkni ekspertu par ekonomiskiem, tautsaimniecības jautājumiem.
Faktiski teju nekas, ko eksperti sacīs, spriedumā neparādās.
Un patiešām varētu jautāt, vai ekonomiskajam faktoram ir vai nav loma projektā un procesa izvērtēšanā, taču Satversmes tiesa nonāca neapskaužamā situācijā, ka gan Valsts kontrole (VK), gan Latvijas banka diezgan skaidri parādīja, ka dati, kurus pašvaldības apkopo, un ar kuriem mēs operējam, nav tik droši, lai uz tiem varētu šādas prognozes izdarīt. Tāpēc faktiski šo ekonomisko faktoru jūs vispār neredzat ST spriedumā analizētu,” raidījumā skaidroja L.Liepa.
“Tātad šeit ST runā tikai un vienīgi par, pirmkārt, to, vai iedzīvotājiem ir dotas iespējas novērtēt, izteikties caur savām domēm, caur saviem vēlētiem priekšstāvjiem paust šo viedokli, un vai tas ir pienācīgi ņemts vērā. Faktiski šis demokrātiskā procesa elements ir vērtēts spriedumā primāri,” norādīja Saeimas pārstāvis ST.
Visu raidījumu “Latvija pēc novadu reformas” skaties šeit.
