Publicitātes foto

Skaidro eksperts! Vai ģenētiski modificēti organismi var ietekmēt cilvēka veselību? 7

Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO), iespējams, vairumam cilvēku šķiet kaut kas ārkārtīgi sarežģīts un neizprotams. Lai gan eksperti ne reizi vien ir skaidrojuši to plašāko nozīmi, joprojām sabiedrībā pastāv dažādi mīti un pieņēmumi. Iespējams, viens no populārākiem šāda veida pieņēmumiem ir par to, ka ĢMO var izraisīt onkoloģisku saslimšanu. Bet kā ir patiesībā?

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

“Ir vairākas definīcijas, kas ir ģenētiski modificēti organismi, bet tā galvenā doma ir tā, ka jebkurš dzīvs organisms, kura ģenētiskais materiāls ir pārveidots tā, kā tas nenotiek dabā, izmantojot noteiktas gēnu inženierijas metodes. Galvenais mērķis ir piešķirt organismam noteiktas iezīmes,” jaunākajā kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Būtu zinājis” epizodē skaidroja Zemkopības ministrijas Biotehnoloģijas nodaļas vadītāja Inese Aleksejeva.

Turklāt Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, ĢMO aprite tiek stingri regulēta.
CITI ŠOBRĪD LASA

“Ģenētiski modificēti organismi nav kaitīgi cilvēka veselībai,” raidījumā “Būtu zinājis” uzsver Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes dekāns Nils Rostoks, kurš arī paskaidro, ka visur pasaulē, kur tie tiek izmantoti, tie tiek arī rūpīgi pārbaudīti.

Runājot par, iespējams, vienu no populārākajiem mītiem par to, ka pārtika, kas satur ĢMO var izraisīt vēzi, N.Rostoks norāda, ka ir bijuši atsevišķi pētījumi, kas parādījuši dažādu atsevišķu ĢMO izmantošanu dzīvnieku barībā, izraisa vēzi.

“Es gribu uzsvērt, ka šādi pētījumi ir atsevišķi daži, nekvalitatīvi veikti, pētījumu publikācijas ir atsauktas, un šādā veidā lielākā daļa pētījumu nav parādījuši ĢMO ietekmi uz cilvēka veselību un vēža rašanos.”

Eksperts arī skaidro, ka nav iemesla, kādēļ ĢMO principā vajadzētu izraisīt vēzi. “Mēs varam skatīties uz atsevišķu konkrēto ģenētisko modifikāciju, kur ir kaut kāds konkrēts jauns proteīns, un tad domāt, vai tas var izraisīt vēzi. Šādi pētījumi- tie, kas ir veikti kvalitatīvi- nav šādu ietekmi parādījuši,” norāda N.Rostoks.

Visu jaunāko raidījuma “Būtu zinājis” epizodi skaties šeit.

Raidījumu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.