Skandāls ap Nobela prēmiju turpinās: Zviedrijas Akadēmijas vadītāja atkāpjas 0

Zviedrijas Akadēmija, kas piešķir Nobela prēmijas literatūrā, ceturtdien ieslīga dziļāk seksuālas uzmākšanās skandāla radītā krīzē, kad tās dēļ atkāpās akadēmijas vadītāja Sara Daniusa un šajā skandālā iesaistītā akadēmijas locekle Katarīna Frostensone.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 30
Lasīt citas ziņas

“Akadēmijas vēlme ir, lai es atstātu pastāvīgā sekretāra amatu,” Daniusa paziņoja pēc akadēmijas locekļu ārkārtas sanāksmes Stokholmā.

“Es būtu gribējusi turpināt (darbu šajā amatā), tomēr dzīvē ir citas lietas, ko darīt,” viņa sacīja reportieriem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Stokholmas Universitātes literatūras profesore Daniusa 2015.gadā kļuva par pirmo sievieti Zviedrijas Akadēmijas pastāvīgā sekretāra (vadītāja) amatā.

Frostensones vīrs Žans Klods Arno tiek apsūdzēts seksuālā uzmācībā un Nobela prēmijas literatūrā laureātu vārdu noplūdināšanā.

Trīs akadēmijas locekļi Šells Espmarks, Klāss Estergrens un Pēters Englunds pagājušo piektdien paziņoja par aiziešanu no tās pēc akadēmijas balsojuma, kurā netika savākts pietiekams balsu skaits Frostensones izslēgšanai no akadēmijas.

Zviedrijas Akadēmija decembrī aizliedza Frostensones vīram Arno apmeklēt Nobela banketu pēc zviedru laikraksta “Dagens Nyheter” novembrī publicētiem 18 sieviešu apgalvojumiem, ka viņš tām seksuāli uzbrucis vai izvarojis.

Arno, kurš ir kāda Stokholmas kultūras centra vadītājs, noliedz, ka būtu veicis šādus uzbrukumus, kuri esot notikuši no 1996. līdz 2017.gadam.

Akadēmija ir pārtraukusi jebkādus sakarus ar Arno un grantu maksāšanu viņam, kā arī sākusi iekšēju izmeklēšanu, tajā izmantojot juristu firmas pakalpojumus.

“Dagens Nyheter” otrdien, atsaucoties uz Zviedrijas Akadēmijas iekšējo izmeklēšanu, apgalvoja, ka Arno kopš 1996.gada septiņas reizes noplūdinājis Nobela prēmijas literatūrā laureātu vārdus. Nav gan noskaidrots, kā viņš šos vārdus bija uzzinājis.

Zviedrijas Akadēmijā ir 18 locekļi, kas visi tiek ievēlēti uz mūžu un principā nevar atkāpties, bet var atstāt savu vietu vakantu.

Reklāma
Reklāma

No 18 akadēmijas locekļiem septiņi vairs nav aktīvi, un divas tās locekles Kerstina Ekmane un Lota Lotasa jau vairākus gadus ir atvaļinājumā.

Zviedrijas Akadēmijas locekļu aiziešanas no tās ir notikušas arī agrāk.

1989.gadā trīs akadēmijas locekļi nolēma atstāt savas vietas vakantas, kad akadēmija atteicās nosodīt Irānas ajatollas Rūhollas Homeinī pasludināto fatvu rakstniekam Salmanam Rušdi par romānu “Sātaniskās vārsmas”. Pēc 27 gadiem Zviedrijas Akadēmija šo fatvu nosodīja.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.