Foto – Shutterstock

Skaudības kokteiļa sastāvdaļas: kad tās palīdz un kad ir virzītājspēks 0

“Skauģis ir divkārt nelaimīgs cilvēks, jo viņu dara nelaimīgu paša nelaime un cita laime.” Pjērs Buasts

Reklāma
Reklāma

Emociju enciklopēdija

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

– Skaudības jūtas, tāpat kā jebkuras citas, lielākā vai mazākā mērā piemīt visiem cilvēkiem. Taču tās vienmēr pavada nosodījuma deva – gan ārēja – no apkārtējiem, gan iekšēja, jo skaudībai taču ir grēka zīmogs. Daudzi cilvēki vēlas tikt apskausti, bet atzīties, ka paši kādu apskaužam, ir neiespējami, jo tas šķiet līdzīgi kā atzīties savā nepilnvērtībā. Skaudības fonā vienmēr ir neapmierinātība ar sevi. Tas ir aizkaitinājuma, aizvainojuma un dusmu kokteilis. Skaudība uzplaukst salīdzināšanas un vērtēšanas situācijās, konstatējot otra pārākumu sev svarīgā jautājumā. Tā visvairāk parādās attiecībā uz sev līdzīgajiem vai tuvāk esošajiem cilvēkiem, īpaši tad, ja ir vienādas sākotnējās iespējas. Skaudība var būt mirkļa emocijas, kas rodas konkrētā situācijā, bet, notikumiem beidzoties, šīs jūtas atkāpjas. Taču skaudība var būt par cilvēka sabiedroto ik uz soļa, tādējādi ietekmējot personību kopumā.

Spēcīgas skaudības saknes meklējamas bērnībā. Tā var izaugt košāka, ja bērns bieži ticis salīdzināts ar citiem, kaut kādā ziņā labākiem. Visvairāk skaudīgs ir tas, kurš ir iekšēji sasaistīts, pilns paškritikas, ar tieksmi uzupurēties, kas pieradis sevi ierobežot un sodīt par prieka izpausmēm. Nereti skaudības pilns var būt cilvēks, kuram it kā viss ir, nav nepieciešamības iegūt kaut ko konkrētu, bet pastāv vēlme aizklāt savu iekšējo tukšumu ar pārākumu pār citiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču skaudībai nav tikai negatīva nokrāsa. Tā sauktā baltā skaudība var kļūt par motivējošu virzītājspēku kaut ko sasniegt. Baltās skaudības objekts kļūst par apbrīnas vērtu etalonu, un cilvēks cenšas tam līdzināties, attīstot sevi noteiktā virzienā.

Tātad skaudība ir savas vērtības zaudējuma simptoms, kas var būt kā signāls, norādot, ka vissvarīgākais ir nevis apslāpēt sevī skaudības jūtas, bet gan paaugstināt savu pašvērtības izjūtu, skaidrāk saskatot savu un savas dzīves vērtību.