Kāpēc atlaida LTV vadību? 0
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums pagājušā gada 28. decembrī atbrīvot no amata Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļus Ivaru Belti un Sergeju Ņesterovu ir sabiedriskās televīzijas vadības un tās uzrauga abpusējās neuzticības rezultāts.
Tas bija viens no secinājumiem trešdien sasauktajā Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sēdē. “Mūsu mērķis ir sabiedrības interesēs noskaidrot, cik pamatots ir NEPLP lēmums,” sēdē teica komisijas priekšsēde Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”), uzskatot, ka publiski pieejamais skaidrojums nav pietiekami argumentēts.
NEPLP kā valsts kapitāldaļu turētāja atsaucas uz Latvijas Televīzijā veiktajā revīzijā konstatētajiem finanšu pārkāpumiem, pēdējos divos gados “nenodrošinot stratēģisko attīstības projektu īstenošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos”. Tas radot riskus, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti efektīvi sabiedrības interesēs. Trešais LTV valdes loceklis Ivars Priede, kurš tieši atbild par finanšu situāciju, savu amatu saglabā. NEPLP plāno vērsties KNAB ar lūgumu izvērtēt revīzijā konstatētos pārkāpumus, kā arī pieaicināt ekspertus no Zviedrijas, lai pamatotu savu lēmumu.
“Tas ir briedis divus gadus,” sēdē sacīja Aurēlija Ieva Druviete, kura NEPLP pārrauga LTV.
Jaunu konkursu uz vakantajām vietām LTV valdē NEPLP plāno izsludināt 10. janvārī. I. Belte žurnālistiem atzina, ka juridiski viņš nevarot savas tiesības aizstāvēt un apstrīdēt šo lēmumu, lai gan vairākos gadījumos pārmetumiem nevarot piekrist.
“NEPLP ir neatkarīga institūcija, un komisijai nav tiesību tai dot kādus norādījumus,” uzsvēra arī V. A. Tērauda. Tā bija arī viņas atbilde kolēģei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai (Jaunā konservatīvā partija), pēc kuras domām NEPLP lēmums būtu jāaptur.
Deputātei neesot skaidrs, kāpēc par finanšu situāciju atbildīgais I. Priede amatu saglabā, bet atbrīvots ir S. Ņesterovs, kura kompetencē ir satura attīstības jautājumi. Viņasprāt, Latvijas Televīzija ir kļuvusi saturiski kvalitatīvāka.
A. I. Druviete paskaidroja, ka NEPLP attiecības ar LTV vadību ir pasliktinājušās jau pirms gada, kad padome nolēmusi nepiešķirt LTV valdes locekļiem prēmijas pēc tās darba izvērtēšanas. Savukārt I. Priede esot komunicējis ar padomi, un viņam tā varot uzticēties.
Vairāki deputāti atzina, ka LTV vadības atbrīvošana steigā rada iespaidu, ka tam ir bijuši arī kādi neatklāti iemesli. Viena no neoficiālajām versijām
– iespējams, esot mēģinājums izmantot situāciju, kad nav valdības, kura būtu guvusi jaunās 13. Saeimas uzticību, “lai nomainītu Latvijas Televīzijas vadību”.
“Attīstībai/Par!” frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, norādot uz domstarpībām starp LTV valdi un NEPLP, atzina, ka tāda situācija Latvijā nav nekas jauns. “Kad ir slikta komunikācija un personas nespēj sadarboties, tad tiek piemeklēti pārkāpumi, lai pamatotu atbrīvošanu no amata.”
Bijušais NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants (“Attīstībai/Par!”) sēdē sacīja: “Eiropas Savienības valstīs tāda situācija, ka vienā dienā ar piektās šķiras argumentiem noņem sabiedriskās televīzijas vadību, būtu ārkārtējs gadījums.”
A. I. Druviete minēja vairākus LTV vadības pārkāpumus. Piemēram, LTV nav īstenojusi noteiktajā termiņā nozīmīgu attīstības projektu, kas paredz studijas režijas atjaunošanu un vienota aparatūras kompleksa izveidi. Projekta īstenošanas gaitā arī ticis konstatēts sadārdzinājums. Pērn maijā valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem LTV piešķīra 414 137 eiro, jo bija risks, kad tehnisku iemeslu dēļ darbību varētu pārtraukt LTV Ziņu dienesta režijas komplekss, bet finansējums neesot apgūts.
NEPLP arī konstatējusi, ka LTV sniedz reklāmas pakalpojumus vienai no komerctelevīzijām, padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru, kas esot pretrunā ar medija stratēģiju. Arī Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA) uzskata, ka te esot saskatāma “reklāmas tirgus kropļošana un sabiedrības līdzekļu izšķērdēšana”. Tam I. Belte nepiekrita, jo minētais līgums stājas spēkā tikai šogad. LTV vadības atbildība esot nodrošināt lielākus reklāmas ieņēmumus, LTV ir atļauta saimnieciskā darbība. A. I. Druviete to apstiprināja, bet šo līgumu LTV vajadzējis saskaņot ar NEPLP, jo te esot saskatāmi šķērssubsidēšanas riski, kas ir pretrunā ar Eiropas tiesību aktiem.
“Mēs neredzam NEPLP rīcībā kādu ļaunprātīgu pārkāpumu. Iesaku paātrināti strādāt pie sabiedrisko mediju pārvaldības likuma,” sacīja R. Jansons, kurš tāpat kā Zaļo un zemnieku savienības deputāts Jānis Vucāns ar izpratni uztvēra NEPLP lēmumu atbrīvot divus LTV valdes locekļus. V. A. Tērauda atzina, ka šis ir spilgts notikums, kas liekot deputātiem pieņemt jaunu mediju vides regulējumu.
Uz komisijas sēdi bija ieradušies visi pieci NEPLP locekļi, kuru iecelšanā liels svars bija aizejošās valdības partijām – jo īpaši ZZS un Nacionālajai apvienībai. NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņu darbam padomē ir atbalstījusi ZZS, taču šajā laikā ne viņai, ne citiem padomes locekļiem neesot bijušas nekādas sarunas ar partiju pārstāvjiem. Viņa uzsvēra, ka LTV vadība ir īstenojusi arī vairākas labas lietas, taču – ja neesot savstarpējās uzticības, tad nevarot sastrādāties.
