Skola ar zaļo karogu. Ko iemāca Latvijas 250 ekoskolās? 1
“Ekoskolā visi pamazām kļūst par darītājiem. Bērni ir motivēti domāt un rīkoties, turklāt idejas no skolas vai bērnudārza aiznes uz mājām, dodas ar tām sabiedrībā, iedvesmojot un iesaistot daudzus, veidojot videi draudzīgāku attieksmi un rīcību,” uzsver Ekoskolu programmas koordinators Daniels Trukšāns.
“Nemet kompostā šitos kabačus! Ciemata veikalā redzēju, kā tante pirka kabaci, galīgi sažuvušu, laikam vests no tālām zemēm. Ja mums izaudzis par daudz kabaču, varam taču atdot tos citiem!” dēls pamāca mammu.
Drīz vien skolā tiek organizēts apmaiņas galds, kur katrs var atnest pašu dārza labumus, savukārt citi var tikt pie veselīgas maltītes.
Šo pieredzi izstāsta Ogresgala pamatskolas Ekoskolas programmas koordinatore Anita Gutāne. Pie šīs skolas jau 12 gadus plīvo zaļais karogs, kas apliecina pilntiesīgu piederību ekoskolu saimei. Latvijā patlaban darbojas 250 ekoskolas, no tām 134 izpelnījušās šādu karogu, kas apliecina starptautisku atzinību.
Viss sākas ar komandu
“Ekoskola faktiski ir nākotnes skolas modelis,” uzskata Daniels Trukšāns. “Šādas ievirzes izglītības iestāde veicina izpratni par vidi, tās aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, turklāt saista to ar daudziem mācību priekšmetiem, integrē mācību saturā. Tas īpaši svarīgi šobrīd, kad mainās izglītības sistēma.
Ekoskolā uzzinātais un izprastais veido attieksmi un vērtības, motivē bērnus un jauniešus rīkoties pašiem.
Turklāt procesā iekļaujas ne tikai skolēni vai bērnudārza mazuļi – arī pirmsskolas izglītības iestāde var darboties kā ekoskola –, bet arī skolotāji, vecāki un apkārtējā sabiedrība, tādējādi tiek attīstīta kopējā vides apziņa. Svarīgākā ir ikdienas rīcība, lai veidotos jauni paradumi, kas ir videi draudzīgāki.”
Lai skola veidotos citāda, to nevar paveikt viens skolotājs un arī ne viena klase. Nepieciešams komandas darbs, tam domāta ekopadome. Tajā darbojas bērni, jaunieši, skolotāji un vecāki, nereti arī pašvaldības pārstāvji. Idejas un darbs sākas ekopadomē, pēc tam pamazām iesaistās visa skola, ģimenes un vietējie ļaudis.
Lieliski, ja savu artavu sniedz pašvaldība. Tā notiek daudzviet. Piemēram, Ropažos un Valmierā pašvaldība pati plāno šādas ievirzes pasākumus vietējiem iedzīvotājiem. Pateicoties ekoskolas iniciatīvai, Ropažos ir sakārtota atkritumu apsaimniekošanas sistēma.
Ekoskola katru gadu izvēlas vienu tēmu no desmit piedāvātajām, piemēram, vide un veselīgs dzīvesveids, ūdens, transports, skolas vide un apkārtne, klimata izmaiņas vai bioloģiskā daudzveidība. Nesen tika aktualizēta tēma par pārtiku. Bieži neaizdomājas par tās ietekmi gan saistībā ar ražošanas procesu, gan pašu produktu, kas atstāj sekas uz vidi un cilvēka veselību.
Tēmu izvēloties, ņem vērā skolas novērtējumu, cik tā ir videi draudzīga, ko paši arī veic. Lūkojas, kur saskatāms visvairāk problēmu.
“Ekoskolām tiešām izdodas ietaupīt resursus, samazināt ietekmi uz vidi saistībā ar enerģijas un ūdens patēriņu vai veidot labāku atkritumu apsaimniekošanu,” akcentē Daniels.
Palīdzēs Kāmja kungs
“Jaunieši paši ir ideju autori. Mums ir plaša ekopadome, tajā ir 30 bērnu, visi grib darboties, turklāt darīt to interesanti. Un citi aizraujas līdzi,” stāsta Babītes vidusskolas Ekoskolas vadītāja Diāna Eglīte.
Reiz jaunieši ierosinājuši sarīkot ekopopielu. Sākumā ideja šķitusi dīvaina.
Taču pasākums izvērties lielisks, bijušas gan dziesmas par dabas problēmām, gan dekorācijas un tērpi no otrreiz izmantotiem materiāliem. Kaut ko tradicionālu izdevies padarīt citādu.
Svētkos allaž tiek izmantoti rotājumi, kas jau reiz likti lietā, top gan ekoloģiskā Ziemassvētku eglīte, gan ekoloģisks adventes vainags, stāsta Diāna Eglīte. Pasākumos netiek lietoti vienreizējie trauki, jo – kam gan tos vajag, ja var atnest no mājām. Gadās gan, ka iesākumā ne visi vecāki to saprot.
Skolā lieto jau izmantota papīra otru pusi. Cenšas materiālus nekopēt, arī skolotāji ne. Visu informāciju ievieto savējo virtuālajā grupā, ir īpaša platforma gūglē. Pie skolas nācies izveidot vēl vienu velosipēdu novietni, jo bērni pārsvarā brauc ar velosipēdiem, neļauj vecākiem viņus vadāt ar automašīnu.
Diāna Eglīte atzinīgi vērtē pašvaldības atbalstu, piemēram, tā palīdzējusi iegādāties termokastes pusdienām. Tagad bērni uzliek uz šķīvja tikai tik, cik apēdīs. Līdzīga iniciatīva ir arī citās skolās un bērnudārzos, atrasti vēl vairāki veidi, kā sakārtot ēdināšanas sistēmu videi draudzīgāk un mazināt pārtikas atkritumus.
Mazajiem paticis rotaļu tēls Kāmja kungs, kas ēšanā palīdzējis rast dažādus videi draudzīgus paradumus. Turklāt Kāmja draugi apciemojuši ģimenes, lai izpētītu situāciju māju virtuvēs.
Revīzija urnā
Ja iesākumā ir bērni, kas rauc degunu, sak, kam vajag to atkritumu šķirošanu, pēc tam paši metas veikt revīziju, pārskata urnas un pat kritizē citus: kā tu varēji iemest banāna mizu pie papīriem?! Bērni uzstāj, lai vecāki šķiro atkritumus, un tas sāk notikt. Ogresgala ekoskolas rosināta, pašvaldība četrās vietās ciematā izvietojusi atkritumu šķirošanas konteinerus. Tāds, lūk, sasniegums.
Daniels Trukšāns piebilst, ka nav uzreiz jāiegulda līdzekļi, galvenais ir vēlme rīkoties atbildīgi.
Jaunieši prot pievērst uzmanību problēmām izteiksmīgā veidā, piemēram, runājot par plastmasas kaitīgumu, veidojuši atkritumu monstrus. Katra skola savākusi visas PET pudeles, ko viņi izmantojuši nedēļas laikā, un uzbūvējuši milzu instalācijas.
Kādu no tiem rotājis uzraksts: “Esmu plastmasas monstrs, bet negribu augt vēl lielāks.” Klāt informācija: “Katru minūti visā pasaulē tiek nopirkts miljons plastmasas pudeļu.” Iespaidīgi.
Izrēķināt spuldzes labumu
Pētot materiālus, kas atrodami par ekoskolu darbību, pārsteidz vēriens un ideju dažādība. Piemēram, lai taupītu enerģiju, notiek visaptveroša akcija Silto džemperu diena. Šajā dienā visi ierodas siltāk saģērbušies, klasēs samazina apkures temperatūru, dažas mācību stundas pavada ārā, starpbrīžos rīko kustīgās spēles, lai sasildītos.
Lai nomainītu vecās spuldzes pret LED gaismas lampām, bērni vispirms stundās izrēķina, cik ilgā laikā šis pasākums atpelnīsies.
Daudzās skolās tiek iekopti dārzi vai audzēti zaļumi kastītēs uz palodzēm. Daniels kādā skolā redzējis, ka dīgstu kastes ir uz visām palodzēm, pat sporta zālē.
Lai izzinātu purva ekosistēmu, izjustu, kā tas elpo, Ogresgala pamatskola rīko pārgājienu pa Kangaru purvu īpašās purva kurpēs.
Skolotāja Anita Gusāne priecājas – iedziļinoties dažādās vides tēmās, mainās bērnu uztvere par lielajiem procesiem, “viņi ierauga plašāk, aizdomājas, ka ugunsgrēks Austrālijā var iespaidot visus”.
Nav iespējams pat pieminēt visu šajās skolās notiekošo, bet tas ir tik interesanti un svarīgi – mums visiem un mūsu nākotnei.
Ekoskolu kustībā iesaistās arī augstākās izglītības iestādes, piemēram, Vidzemes augstskola un Liepājas Universitāte. Nesen interesi izrādījis Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs. Izrādās, to ierosinājuši jaunieši, Babītes vidusskolas absolventi, kuri sākuši studēt Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Ieguvuši zināšanas un izpratni savā ekoskolā, nu nes to tālāk.
Fakti
• Šogad starptautiskā Ekoskolu programma svin jubileju – 25 gadus vides izglītībā un izglītībā ilgtspējīgai attīstībai. Ideja par tādu programmu radās 1992. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē Vide un attīstība jeb tā dēvētajā Zemes samitā, kur sāka nopietnāk runāt par vides problēmām. Saprata, ka viens no instrumentiem, kā to risināt, ir vides izglītība. Izglītojot bērnus, veidot gudrāku pasauli. Dot iespēju bērniem un jauniešiem būt tiem pārmaiņu nesējiem.
• Ekoskolu programmā darbojas 52 000 skolu 68 pasaules valstīs, kā arī 19 miljonu studentu un 1,4 miljoni skolotāju.
• Latvijā Ekoskolu programmā iesaistījušās 250 izglītības iestādes, sākot no bērnudārza līdz pat augstskolai. Vispirms iespējams iegūt Latvijas ekoskolas statusu, pēc tam jau izcīnīt zaļo karogu, kas ir starptautiska atzinība.
Mūsu eksperts
Daniels Trukšāns, Ekoskolu programmas koordinators Latvijā
