Skolotāji tēlo trenerus, naudu prasa “uz rokas” un direktors neko nezina. Draudziņas vidusskolā nelegālie treniņi plaukst un zeļ 16
Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā vairākas personas bez trenera sertifikāta nelegālās sporta nodarbībās māca bērniem peldēt, ziņo “Bez Tabu” skatītāja.
Par notiekošo skolas sporta kompleksā viņa nolēmusi ziņot pēc nesenā “Bez Tabu” sižeta par skolas sporta pedagoga vadītajām nelegālajām pēcstundu nodarbībām. Bažīgi par to ir arī izglītības kvalitātes uzraugi un citi eksperti.
Novembrī “Bez Tabu” stāstīja par Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta skolotājas vadītajām pēcstundu nodarbībām, kuras, kā informēja atbildīgajā pašvaldības departamentā, nav reģistrētas un konkrētais pedagogs nav tiesīgs trenēt bērnus peldēšanā.
Nelegālie treniņi plaukst un zeļ?
Decembrī “Bez Tabu” atkārtoti sazinājās ar skolas direktoru, lai vaicātu, vai un kāda bijusi mācību iestādes reakcija pēc sižeta. Tāpat kā iepriekš, NDV direktors Pēteris Ševčenko teica, ka neesot zinājis par šādām nodarbībām. Piebilda, ka veiktas pārrunas ar sporta kompleksa pārvaldnieku.
“Tā tur nevajadzēja būt. Sporta kompleksa vadītājam izteicu aizrādījumu, lai viņš seko līdzi. Es teicu, lai viņš to pieskata, uzrauga, lai tas nenotiek. Tāda situācija nav iespējama vispār,” saka Pēteris Ševčenko, NDV direktors.
Reaģējot uz novembrī demonstrēto sižetu, ar “Bez Tabu” sazinājās skatītāja, kura apgalvoja, ka pazīst kādu NDV sporta kompleksa darbinieku, arī pati zinot par kompleksā notiekošo. Viņa, nosaucot vārdus un uzvārdus, raidījumu informēja par vēl vairākām personām, kuras, līdzīgi kā sporta skolotāja, par kuru raidījums stāstīja iepriekš, neatļauti apmācot bērnus.
“Viņi īsti nav treneri, bet gan baseina dežuranti, kas pieskata baseinu. Viņi tāpat ņem tos skolēnus. Gan lielajā, gan mazajā baseinā, visiem maksā ”uz rokas”.
Varbūt, ka tur ir kāds treneris, bet pārsvarā skolotāji. Viņi uzdodas par baseina uzraugiem. Tajā pašā laikā viņi ņem bērnus un trenē. To zina gan skolas direktors, gan sporta kompleksa direktors. Varbūt tās skolotājas ar viņiem dalās,” satraukta par notiekošo NVD sporta kompleksā.
“Bez Tabu” skatītājas ziņoto lūdza komentēt NDV direktoram Ševčenko, kurš atpazina vairākas skatītājas nosauktās personas. Tās esot saistītas ar skolu. Oficiāli šie cilvēki esot baseina uzraugi, par viņu iespējami vadītām peldēšanas nodarbībām Ševčenko neko nezinot.
“Vai kāds, kurš peld blakus un saka citam ”tu varbūt peldi kaut kā citādi” – vai to var nosaukt par apmācīšanu vai nē? Kurš tam var izsekot līdzi? Sarunas baseinā no celiņa uz celiņu nenoklausās,” Pēteris Ševčenko, NDV direktors.
Trenēties pie viltus trenera ir tāpat kā ārstēties pie “kaktu daktera”
Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP) informē, ka tikai ar sporta speciālista sertifikātu vai atbilstošu izglītību persona var vadīt sporta treniņus (nodarbības), veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā, sniegt atbalstu tiem, kuri apmeklē sporta treniņus (nodarbības) vai apgūst profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas.
Ja personai ir sporta skolotāja izglītība, ar to nav gana, jo šai personai nav trenera kvalifikācijas konkrētā sporta veidā. Par sporta treneri Latvijā var strādāt vienīgi personas, kuras ieguvušas atbilstošas kategorijas sertifikātu konkrētā sporta veidā vai kuras ieguvušas diplomu par augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā vai studentiem, kas vēl studē.
Visas personas ar augstāko sporta izglītību vai derīgu sporta speciālista sertifikātu tiek iekļautas publiski pieejamā Sporta speciālistu reģistrā (ieskaties šeit) .
LSFP informē, ka gan vecāki, izvēloties treneri saviem bērniem, gan ikviens no mums, dodoties uz sporta zāli, fitnesa klubu, internetā sekojot ”influencerim”, pirmkārt, var ielūkoties reģistrā – vai šis cilvēks ir sertificēts treneris.
“Lai saņemtu trenera sertifikātu, jāsaņem arī attiecīgās federācijas atzinumu. Atzinums nav vienkārši tā “ķekša pēc” izsniegts.
Katrai federācijai jābūt izstrādātai atzinuma izniegšanas kārtībai, pēc kuras vadās, pārbaudot personas zināšanas konkrētā sporta veidā. Piemēram, zināšanas par drošības prasībām, jo daudzos sporta veidos klātesoša ir bīstamība. Sertifikāta esamība apliecina, ka cilvēkam ir atbilstoša izglītība, ka viņš pārzina konkrēto sporta veidu. Daudzās federācijās, lai saņemtu atzinumu, jākārto testi, eksāmeni.
Trenera statuss apliecina, ka cilvēks prot mācīt citus. Arī tie, kuri ir saslimuši, taču negrib uzticēt savu veselību kādam “kaktu dakterim”. Runājot par treneriem, daudziem nav izpratnes, ka treneris, tāpat kā ārsts, ja ir nekompetents, var atstāt [negatīvu] iespaidu uz cilvēka veselību.
Piemēram, bērna, augoša organisma veselībā ir viegli kaut ko “sačakarēt”.
Pēc tam būs sāpoši ceļi, mugura un tā tālāk. Nepieciešamie dokumenti un trenera kvalifikācija nozīmē, ka persona ir izgājusi sietu, ir kvalificēta sporta veidā,” stāsta Artūrs Balodis-Rozītis, LSFP Ģenerālsekretārs.
Cilājot peldēšanas apmācības tematu, “Bez Tabu” vērsās arī Latvijas Peldēšanas federācijā (LPF).
“LPF uzskata, ka peldēšana ir diezgan specifisks sporta veids, neatkarīgi no tā, kādā līmenī tajā apmāca. Apmācība pieprasa papildu zināšanas, prasmes, kuras, iespējams, nav, piemēram, cilvēkam ar sporta skolotāja izglītību. Jebkura ūdens vide ir paugstinātas bīstamības, tāpēc svarīgi būt zinošam par drošību ūdenī, kā tajā vadīt nodarbības.
Jāzina, kā sniegt nepieciešamo palīdzību, ja notiek ārkārtas situācijas. Runājot tieši par peldēšanu, tā atšķiras no citiem sporta veidiem, jo ķermenis visu laiku ir horizontālā stāvoklī.
Tāpēc mācīšanas process ir citādāks, specifiskāks. Tāpēc speciālistam jābūt zināšanām. Ja mācīšanas prasmes nav pietiekamā līmenī, bērns, visticamāk, līdz galam neiemācās peldēt droši un pārliecinoši. Negūstot pietiekamas prasmes, var rasties maldīgs priekšstats “esmu gājis peldēt divus gadus, tāpēc esmu labs peldētājs”.
Tomēr realitātē peldētprasme var būt ļoti zemā līmenī, kas var novest pie tā, ar ko saskaramies vasarā, dzirdot skaitļus par slīkšanu atklātās ūdenstilpnēs,” saka Aivars Platonovs, LPF prezidents.
LPF prezidents Aivars Platonovs uzskata, ka sporta bāzu, kompleksu īpašniekiem jāseko līdzi, lai tajos notiekošajos treniņos netiktu pārkāpts likums, tiktu ievērots viss par un ap apmācību.
“Domāju, ka ar likumu jānosaka šo iestāžu īpašniekiem vai pārvaldniekiem pārliecināties par to, kam izīrē peldbaseinu, celiņus, laikus.
Ir jāpieprasa pierādījumi par reģistrētu komercdarbību, reģistrētu interešu izglītības programmu un sertifikāciju. Tādā gadījumā klienti varētu būt droši, ka neatkarīgi, uz kuru sporta bāzi dodas, pakalpojums būs kvalitatīvs,” viņš turpina.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), kas cenšas “izķert” pseido-trenerus, informē, ka pievērsīs uzmanību arī notiekošajam NVD sporta kompleksā.
“Nereti konstatējam, ka treniņi, apmācības notiek bez nepieciešamajiem dokumentiem, atļaujām. Uzdodot jautājumus par šādām nodarbībām, vecākiem būtu jāpadomā, vai nodarbībā, kurā uztic bērnu, viss ir kārtībā. Savukārt sporta kompleksa vadībai jāatbild par to, kas notiek sporta kompleksā.
Ja redzams, ka nepārprotami notiek treniņnodarbības, turklāt, ja iestādei nav noslēgts līgums ar personu, kas vada treniņus, sporta kompleksa vadībai ir jāseko līdzi, kas notiek sporta kompleksā. Baseins ir tā vieta, kur īpaši jābūt uzmanīgiem, lai viss būtu kārtībā, droši un likumīgi. Ja notiks kāds negadījums, vērtēs sporta kompleksa vadības atbildību,” teic Juris Zīvarts, IKVD Uzraudzības departamenta direktors.
Influenceri un citi pseido-speciālisti, kuriem neuzticēties
Fizioterapeiti Ievu Zvīguli satrauc sparīgu cilvēku pārcentīga cenšanās sasniegt sportiskos mērķus, uzticot savu veselību sporta zālēs sastaptiem treneriem, kuri nereti nemaz nav treneri, pašpasludinātiem “fitnesa guru”, influenceriem, kuri, sniedzot padomus un internetā rādot, kā “pareizi” sportot, patiesībā var nodarīt vairāk ļauna, nekā laba.
Ja pandēmijas laikā vēlies sportot, turoties pa gabalu no citiem, piemēram, mājās, konsultējoties ar sertificētu speciālistu, iespējams sastādīt individualizētu treniņu programmu, atgādina fizioterapeite Zvīgule.
“Šajā [Covid-19 pandēmijas] laikā internets daudziem paver iespējas izkustēties. Ir individualizētās sesijas, tomēr daudzas tādas nav. Piemēram, pedāvā iesaistīties ilgstošos izaicinājumos. Tajos metas sēdoša darba darītāji, šķībi un greizi, ar paaugstinātu asinsspiedienu, muguras sāpēm, tūsku kājās. Šādā izaicinājumā cer atgūt formu Tāpat klasika ir tā saucamās jaunā gada apņemšanās.
Uz visiem 100 metas tajā iekšā, bet tam var būt negatīva ietekme. Kas par daudz, tas par skādi.
Internetā visādi bīnumi redzēti. Cilvēki, kuri tos rāda, prot perfekti, pārliecinoši pasniegt, jo paši labi izskatās, prot izteikties. Daudzi uz to uzķeras.
Ne vienmēr tie, kuri sniedz šo pakalpojumu, ir sertificēti, kvalificēti. Varbūt viņi vienkārši ir influenceri, kuri labi izskatās un kuriem ir daudz sekotāju sociālajos tīklos. Vēlams noskaidrot, vai šis cilvēks ir speciālists, vai ir tiesīgs konsultēt un piedāvāt pakalpojumu.
Ir treneri, kuri nav sertificēti, bet par tādiem uzdodas. Tāpat ir visādi veselīga dzīvesveida speciālisti, uztura konsultanti. Kā katrs sevi nosauc. Tomēr tam nav pamatojuma,” saka Ieva Zvīgule, sertificēta fizioterapeite un sporta zinātnes doktore.
Fizioterapeites komentārs video formātā:
“Bez Tabu” sižets:
