Skolotāju algas, kvalitātes monitorings, stingrākas prasības vidusskolēniem un citi IZM nepadarītie darbi 5
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra amatu atstāja Līga Lejiņa, kas tika rotēta uz Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja amatu. Viens no iemesliem: IZM esot daudz laikā nepaveiktu darbu. Kādi tad tie ir?
Svarīgākais, kas katras valdības darbības laikā jāpaveic ministrijām, tiek fiksēts valdības rīcības plānā.
Tajā iekļauj gan to, kas ministrijām jāizdara, gan termiņus, līdz kuram attiecīgais darbs jāpaveic. IZM šajā plānā uzticēti vairāk nekā 100 uzdevumi (daļa jāveic kopā ar citām ministrijām).
Līdz šā gada augustam ministrijai vajadzēja sagatavot un iesniegt valdībai priekšlikumus par izglītības iestāžu atvēršanas un darbības principiem, kā arī bija jābūt gataviem grozījumiem normatīvajos aktos par uzņemšanu vidusskolās.
Līdz maija beigām vajadzēja izvērtēt pedagogu algu modeli un ieteikt, kā to mainīt. Tas nav izdarīts.
IZM nepadarīto lielā mērā noveļ uz Covid-19 pandēmiju, kas “ieviesa būtiskas korekcijas arī izglītības iestāžu darbībā, un ministrijai ļoti īsos un saspringtos termiņos nācās veikt absolūti neplānotus darbus, lai Latvijas skolas varētu pāriet uz attālinātajām mācībām”.
Tomēr IZM sagatavotajā ziņojumā “Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem” minēts, kādiem skolēnu skaita un kvalitātes kritērijiem jāatbilst vidusskolām, lai tās arī turpmāk no valsts saņemtu finansējumu pedagogu algām, skaidro IZM Komunikācijas nodaļas pārstāve Inta Bērziņa, liekot saprast, ka vismaz daļēji minētie uzdevumi pildīti.
Šajā ziņojumā gan IZM arī pati apņēmusies panākt, ka jau līdz gada beigām tiks grozīts Vispārējās izglītības likums, uzdodot Ministru kabinetam noteikt vienotas prasības uzņemšanai vidusskolās.
Jau agrāk no IZM puses izskanējusi ideja ieviest stingrākas prasības uzņemšanai vidusskolā, lai tie, kuriem ir zemāki mācību sasniegumi, dotos apgūt amatu.
Taču zinot, cik lēni Saeima parasti groza fundamentālākos likumus, kas saistīti ar izglītību, jau tagad var prognozēt, ka arī šis darbs netiks paveikts laikā.
Savukārt jaunu skolu finansēšanas modeli, kas nozīmē arī izmaiņas skolotāju algu aprēķinos, IZM šobrīd sola dabūt gatavu tikai uz 2022./2023. mācību gadu.
Visbiežāk gan IZM vadībai pārmests par to, ka joprojām nav ieviests izglītības kvalitātes monitorings, kam vajadzēja būt gatavam jau pagājušā gada beigās.
Cik lielā mērā nepadarītais ir ierēdņu vaina, grūti spriest, jo monitoringa izstrādi IZM iepirka, bet iepirkuma rezultāts tika apstrīdēts. Tas visu procesu aizkavēja, turklāt daļu darbu arī šajā jomā neesot bijis iespējams veikt ārkārtas situācijas dēļ.
Taču rīcības plānā ir arī publiski mazāk zināmi darbi, kas tāpat nav līdz galam izdarīti. Piemēram, jau līdz pagājušā gada beigām bija jāveicina novadmācība pierobežas skolās. Vai to izdevies paveikt? IZM atbild, ka joprojām VISC vadībā turpina strādāt darba grupa, kas izstrādā specializēto kursu “Novadu mācība” vidusskolām.
Šis mācību priekšmets nebūs obligāts visiem skolēniem, jo vidusskolās ieviesti tā sauktie izvēļu grozi, savukārt pamatskolai “Novadu mācība” jau iekļauta vispārējās vidējās izglītības standartā.
Vēl viens no uzdevumiem IZM bija līdz šā gada aprīļa beigām sagatavot priekšlikumus par to, kā risināt situāciju ar studiju vietu finansēšanu: nauda allaž tiek piešķirta mazāk nekā reālās izmaksas. IZM pārstāve I. Bērziņa apgalvo, ka šis uzdevums vairs nav aktuāls, jo izstrādāts jauns augstskolu finansēšanas modelis, kas paredz, ka augstskolas pašas nosaka studiju vietas izmaksas.
Par šo tēmu jau diskutēts Saeimas Izglītības komisijā, un no tur spriestā varēja saprast, ka: jo augstākas būs vienas studiju vietas izmaksas, jo mazāk studentu augstskolas varēs uzņemt. Ministrijas pārstāvis Jānis Paiders toreiz sēdē atzina: ja netiks palielināts finansējums no valsts budžeta par 100 miljoniem eiro, nāksies samazināt studentu skaitu pat par 40%.
Tad viena studiju vieta maksāšot tik, cik tā tiešām izmaksā. Jauno finansēšanas modeli plānots sākt ieviest no 2022. gada.
Rīcības plānā IZM arī uzdots jau līdz 2019. gada maijam panākt finansējuma pieaugumu augstskolām un zinātniskajām institūcijām. Šis gan ir punkts, kas būtu kopā jādara visai valdībai un Saeimai, jo pieprasīt valsts budžetā lielāku finansējumu gan IZM var, taču vajag, lai arī citi to atbalsta.
Turklāt, kaut arī rīcības plānā solīts, ka Krišjāņa Kariņa valdība nodrošinās Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu, Satversmes tiesa pat attiecībā uz Augstskolu likumu šoruden atzina, ka šādi tukšu solījumu likuma panti nemaz neatbilst valsts pamatlikumam.
Tomēr IZM uzskata, ka uzdevums vairot finansiālo atbalstu šīm nozarēm lielā mērā ir pildīts, jo piešķirts papildu finansējums pētījumiem vairāk nekā desmit miljonu eiro, izveidota īpaša valsts pētījumu programma “Covid-19 seku mazināšanai”, kurai piešķirti pieci miljoni eiro, kā arī piešķirti 300 tūkstoši pētniecības laboratorijas aprīkojuma iegādei Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, lai testētu Latvijā radītos Covid-19 vakcīnu un zāļvielu kandidātus.
Jau tagad zināms, ka nākamgad pētījumiem būs par trīs miljoniem eiro vairāk, nekā bija 2019. gadā, un finansējums turpinās pieaugt arī turpmāk.
Piešķirts arī papildu finansējums Latvijas pētniecības organizāciju dalībai Eiropas Savienības pētniecības programmā “Apvārsnis 2020” pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanai. Šogad tie ir papildu 1,6 miljoni eiro.
Lai zinātne tiktu dāsnāk atbalstīta, valdības rīcības plāns paredzēja, ka finansējums pētniecībai jau no šī gada būs jārod arī visu citu, izņemot Aizsardzības, ministriju makos. Taču šogad savu artavu zinātnei bez IZM piešķīrušas vēl tikai Ekonomikas, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Kultūras ministrijas.
Runājot par paveiktajiem darbiem, ministrijā lepojas, ka ir piešķirts finansējums augstskolu mācībspēku algu paaugstināšanai: šogad 383 777 eiro, 2021. gadā un turpmāk – 7 205 893 eiro.
Te gan jāpiebilst, ka šis finansējums tika piešķirts tikai pēc tam, kad to uzstājīgi pieprasīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
Jau līdz šā gada maijam bija jāpabeidz arī zinātnisko institūciju, tajā skaitā augstskolu, starptautiskā izvērtēšana. Tas nav izdarīts, bet ministrijā to skaidro ar Covid-19 izraisīto krīzi, kas nozīmēja arī ceļošanas ierobežojumus, proti, ārvalstu eksperti nevarēja ierasties.
Taču oktobrī ārzemju ekspertu vizītes atsākās, un vismaz šobrīd plānots, ka vērtējuma rezultāti tiks publiskoti nākamā gada janvārī.
Taču, tā kā nav pabeigts institūciju izvērtējums, IZM nav varējusi izstrādāt un valdībai iesniegt plānu par turpmāko Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmu. Valdība pati pagarinājusi šī darba izpildes termiņu līdz 2021. gada vidum.
