Skolu direktoriem mati slejas stāvus. Kamēr Igaunijā “nauda seko skolēnam”, Latvijā tā sekos “klases grozam” 20
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 2022./2023. mācību gada, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno ieviest jaunu pedagogu darba samaksas modeli, nauda vairs nesekos skolēnam. Iecerēts, ka mērķdotācija skolotāju algām tiks aprēķināta, ņemot vērā klašu lielumu katrā no skolām.
Plānots veidot trīs pamata “klases grozus” jeb apmaksāto mācību stundu skaitu mazai klasei (8–11 skolēni), vidējai klasei (12–20 skolēnu) un lielai klasei (vairāk par 21 skolēnu).
Lielākām klasēm – lielākas iespējas
Nav gan tik vienkārši, ka reālais skolēnu skaits klasē automātiski noteiks finansējuma apmēru. Aprēķinos izmantos normētā klašu komplekta formulu.
Kā skaidro IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone: normētais vai ieteicamais klases lielums sākumskolā ir 20 skolēnu klasē, bet vecākajās klasēs – 25. Tātad: ja, piemēram, 5. klasē attiecīgajā skolā mācās 58 skolēni, tad izdalīs 58 ar 20 un iegūs 2,9. Apaļojot šo skaitli uz augšu, iegūst trīs normēto klašu komplektus.
Piektklasnieku apmācībai skolai novirzīs tik daudz naudas, lai varētu apmācīt trīs 5. klases, neraugoties uz to, ka realitātē klases varbūt ir tikai divas. Dalot skolēnu skaitu ar normēto klases lielumu, iegūtais skaitlis allaž tiks apaļots uz augšu, uzsver M. Jansone.
Šāda sistēma varētu veicināt to, ka skolas bērnus dalīs vairākās klasēs, jo nebūs ieinteresētas milzīgu klašu veidošanā. Tomēr, kā redzams, finansējums joprojām lielā mērā būs atkarīgs no skolēnu skaita.
M. Jansone norāda, ka lielākajā daļā valstu skolu finansēšanā skolēnu skaits tiek ņemts vērā, lai arī kāds skolu finansēšanas modelis tiktu izvēlēts.
Ministrijā uzskata, ka jaunā sistēma skolām būs izdevīgāka: nelielas skolēnu skaita svārstības finansējuma apmēru neietekmēšot, kamēr šobrīd, kad nauda seko katram skolēnam, jo sevišķi mazās skolas vairāk izjūt sekas skolēnu skaita svārstībām.
Iecerēts, ka mazajām klasēm valsts apmaksās tikai attiecīgajā klasē paredzēto mācību stundu skaitu, vidējām klasēm pienāksies arī finansējums klases dalīšanai grupās, bet par lielajām klasēm piešķirs tik lielu finansējumu, lai klasi varētu gan dalīt grupās, gan apmaksāt papildu stundas un pedagoga palīga darbu 1. līdz 3. klasē.
Mazās klases – uz pašvaldību pleciem?
Bez trim minētajiem tā sauktajiem pamata groziem ministrijas plānos gan minēts arī mikrogrozs: pamatskolā tas varētu būt, ja klasē ir mazāk par astoņiem skolēniem.
Tik mazu klašu finansēšana varētu daļēji pāriet uz pašvaldības pleciem: valsts došot tikai pusi no finansējuma, kas nepieciešams mācību plāna īstenošanai.
Līdzīgi plānots darīt attiecībā uz vidusskolām, ja klasē būs mazāk par 11 skolēniem. Jāpiebilst, ka attiecībā uz vidusskolu nelielām klasēm valdībā šāda ideja bija izskanējusi arī iepriekš, taču ne attiecībā uz jaunākajām klasēm.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks vērtē: ja šāds lēmums tiks pieņemts, to smagi izjutīs daudzas lauku skolas: “Galu galā sanāks tā, ka valsts finansēs tikai pilsētu skolas.”
Direktoriem mati slejas stāvus
Decembrī IZM jau aicināja skolas testēt jauno finansēšanas modeli. Ar to gan sanācis misēklis: daļa skolu direktoru sapratuši, ka valsts grasās būtiski “apgriezt” skolai paredzēto finansējumu. Piemēram, Cesvaines vidusskolas direktors Didzis Baunis “Latvijas Avīzei” izteica bažas, ka skolas finansējums varētu sarukt par vienu trešdaļu.
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns, kurš iekļauts darba grupā, kas ministrijā lemj par jauno pedagogu algu modeli, IZM aicinājumu testēt jauno modeli sauc par komunikācijas kļūdu, kas skolas noskaņoja pret jauno finansēšanas modeli, kamēr tas vēl nav pat līdz galam izstrādāts.
“Pats, tā kā esmu darba grupā, zināju, ka tur vēl nav ko testēt, jo darbs tikko sācies. Tāpēc savā skolā modeli netestēju. Taču citi kolēģi atsaucās IZM aicinājumam un tagad viņiem mati ceļas stāvus no tiem skaitļiem, ko ieraudzīja,” klāsta R. Kalvāns.
M. Jansone skaidro: testēt jauno sistēmu skolas aicināja tāpēc, lai tās saprastu sistēmu, pēc kādas skolas finansēs. Testam nav vajadzējis atklāt reālo finansējumu, ko skolas varētu saņemt no 2022./2023. mācību gada, jo nav vēl zināms, cik naudas tad tiks atvēlēts mācību plāna īstenošanai katrai klasei, nav skaidrs, cik daudz naudas būs piemaksām pedagogiem par dažādu pienākumu veikšanu utt.
Visiem darba grupā esot skaidrs, ka, ieviešot jauno modeli, no valsts budžeta būs jāatvēl vairāk naudas skolu finansēšanai. Tā būtu objektīva prasība, jo, saskaņā ar “Eurostat” datiem, Latvijā algu starpība starp izglītības nozarē un pārējās nozarēs strādājošajiem ir vislielākā Eiropā un sasniedz 464 eiro. Skolu finansējumam būtu jāpieaug pat par 90 miljoniem eiro gadā, lēš R. Kalvāns, bet M. Jansone norāda: viss būs atkarīgs no valsts budžeta iespējām.
R. Kalvāns piebilst: būtiski vienoties arī, piemēram, par to, cik lielā mērā skolas finansējums būs atkarīgs no darba rezultāta – izglītības kvalitātes – un kā to mērīs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata: jaunajā modelī neiztikt bez teritoriāliem koeficientiem, proti, vienus un tos pašus nosacījumus nevar attiecināt uz skolām, kas atrodas blīvi apdzīvotās pilsētās, un skolām, kas ir reti apdzīvotos laukos.
Mazinās skolu neatkarību?
Turklāt iecerēts turpmāk katrai skolai pienākošos mērķdotāciju dalīt divās daļās: skola saņemtu finansējumu pedagogu darba samaksai, bet nauda, kas paredzēta skolas administrācijas un atbalsta personāla – psihologa, sociālā pedagoga, logopēda u. c. – apmaksai, nonāktu pašvaldības ziņā.
Tādējādi pašvaldība kā skolas dibinātājs vairāk varētu ietekmēt skolas vadības darbu, kā arī koordinēt atbalsta personāla darbību pašvaldībā, secināts ministrijā.
Cesvaines vidusskolas direktors Didzis Baunis gan izsaka neizpratni par šo IZM plānu: no vienas puses, daudz tiek runāts par skolu autonomiju, bet, no otras puses, šādi skolu neatkarība tiek mazināta. Mērķdotācijas sadalei vismaz pagaidām nav piekritusi arī LIVA un LIZDA.
Vai būs jauns skolotāju algu grafiks?
Lemjot par jauno skolotāju algu finansēšanas modeli, būs jāvienojas arī par to, no kā sastāvēs skolotāju darba slodze: cik daudz laika pedagogiem būs jāvelta kontaktstundu vadīšanai, cik daudz – citu pienākumu veikšanai.
Gan LIVA, gan LIZDA uzskata, ka skolotājiem stundas būtu jāvada ne vairāk kā 60 procentus no darba laika, tikmēr IZM uzskata, ka pedagogi stundās varētu pavadīt pat 80 procentus darba laika un tikai 20 procentus darba laika gatavoties stundām, labot skolēnu iesniegtos darbus utt.
Visticamāk, skolotāju pilnā darba slodze tāpat kā citiem strādājošajiem varētu būt 40 stundas nedēļā, kas palielinātu arī atalgojumu. Proti, šobrīd slodze ir 30 stundas nedēļā un par to minimālais atalgojums ir 790 eiro, bet gadījumā, ja slodze būtu 40 stundas, alga būtu 1053 eiro.
Jāpiebilst, ka pēdējos gados skolotāju algas kāpušas saskaņā ar pedagogu algu apstiprināšanas grafiku. Taču valdībā apstiprinātais grafiks noslēdzas 2022. gadā. Tāpēc iespējamas arī diskusijas par to, vai jāveido grafiks tālākam periodam.
Iecerēts, ka pedagogu darba algu modelis tiks pabeigts līdz aprīlim. Vēl plānotas diskusijas ar izglītības iestāžu vadītājiem, pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem u.c.
Līdzīga klašu grozu apmaksas sistēma ir arī Lietuvā, kaimiņvalsts speciālisti viesojušies IZM, kur izklāstījuši savu pieredzi, tomēr ministrijā uzsver, ka Lietuvas pieredze netiek kopēta.
Tomēr arī Lietuvā skolu finansēšanas modeli lika mainīt problēmas, kas sastopamas arī Latvijā. Piemēram, nevienlīdzība izglītības finansēšanā pilsētās un laukos, lielākās un mazākās skolās, skolu vēlme vairāk gādāt par skolēnu skaitu, nevis izglītības kvalitāti.
Tikmēr Igaunijā joprojām “nauda seko skolēnam”.
