Soda par trušu zagļa nošaušanu. Kā pensionētais policists Andris kļuva par kriminālnoziedznieku? 43
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pensionētais policists Andris nekad nav varējis iedomāties, ka kādreiz nokļūs uz krimināltiesas apsūdzēto sola. Bet tas notika, un 65 gadus vecais vīrietis saņēmis piecu mēnešu nosacītu cietumsodu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un nelegālu šaujamieroča glabāšanu.
Abus faktus Andris atzina, tikai ar piebildi, ka nošāvis trušu zagli un slepkavu.
Maksāt kompensāciju par suni 300 eiro gan nepiekrita. Andris tiesājās bez advokāta, acīmredzot saprazdams, ka viņu gaida nosacīts cietumsods un ka daudz spirināties pretim nav jēgas. Piespiedu darbu viņam piespriest nevarēja, jo ir slims pensionārs, tāpat uzlikt naudas sodu, jo pensija ir neliela – mazāka par 300 eiro. Kā tad pensionētais policists kļuva par kriminālnoziedznieku?
Andris dzīvo dzimtas lauku mājās Limbažu novadā. Dzīvē visādi esot gājis. Pirms sešiem gadiem pārcietis insultu, pēc tam paņēmis pie sevis dzīvot Lolitu, lai būtu vieglāks mājas solis. Arī kājas švakas, uz veikalu grūti aiziet. Ar Lolitu bijis grūti sadzīvot, jo viņa daudz dzērusi, tāpat gājusi projām pie cita vīrieša, tad atkal atpakaļ.
Kad 2019. gada sākumā Lolita atkal bijusi pie Andra, sievietei meita iedevusi laukos padzīvošanai suni Ripu, bezšķirnes jaukteni ar terjera “piesitienu”.
“Tā jau simpātiska paskata, bet pēc rakstura nekaunīgs draņķis,” tiesas sēdes starplaikā man teica Andris. Tieši Ripas dēļ pensionāram arī sanākušas problēmas.
Pagājušā gada 5. augustā Andris gājis uz kūti barot savus 15 trušus. Ripa pielavījies no mugurpuses un ielēcis pusotra metra augstajā trušu būdā, un izrāvis aiz galvas trusēnu. “Atskanēja tikai klikšķis, un trusēns bija nokosts. Tā jau bija ceturtā reize, un es neizturēju – nošāvu Ripu, bet Lolitu izdzinu no mājām. Gan par suni, gan par dzeršanu. Es Lolitai jau vairākas reizes teicu, lai viņas meita Kristīne brauc un savāc savu suni, ko viņai ieskapējusi.”
Lolita par notikušo pasūdzējusies Kristīnei, un lieta nonākusi policijā. Policisti atbrauca pie Andra un atrada medību karabīni, kas nebija reģistrēta, kā arī patronas.
Pensionārs man skaidroja, ka šaujamais viņam esot palicis no padomju laikiem, kad ar to piedalījies sacensībās.
Kristīne par nošauto suni pieprasīja 300 eiro morālo kompensāciju.
Kristīne videokonferences režīmā no Ogres tiesas Limbažu tiesai skaidroja, ka suns viņai bijis dikti mīļš, bet, tā kā 2019. gada sākumā gatavojusies dzemdībām un Ogres dzīvoklī taisīts remonts, astoņus gadus vecais Ripa traucējis, tāpēc iedots mātei. Kad ciemojusies pie mātes, Andris nekad neesot teicis, lai savācot suni.
Par notikušo šokēta. Ar Andri attiecības bijušas neitrālas, par savu radinieku neuzskata, lai gan māte dzīvojusi kopā ar viņu. “Pieņemu, ka abi bija dzēruši, sastrīdējušies un Andris izklaidējoties Ripu nošāva,” tiesai teica Kristīne.
“Ak, Kristīnīt, Kristīnīt… Izmeti savu māti un suni no mājām un vēl gribi 300 eiro no manis,” tiesā nočukstēja Andris, bet garās diskusijās neielaidās.
Prokurore Dace Vilde lūdza tiesu notiesāt Andri ar piecu mēnešu cietumsodu nosacīti gan par ieroci, gan par suni, kopējo sodu nosakot septiņus mēnešus garu, un apmierināt cietušās prasību par 300 eiro morālo kompensāciju. Tiesnesis Kārlis Jansons lēma attiecīgi par četriem mēnešiem, galīgo sodu pieciem mēnešiem un samazināja kompensāciju līdz 200 eiro. Spriedumu var pārsūdzēt.
Pret cietsirdīgu izturēšanos
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Šāds parakstu daudzums dod iespēju iniciatīvu iesniegt izskatīšanai Saeimā. Iniciatīvas pārstāve Zane Zvirbule rosināja grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumu, būtiski palielinot sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Zvirbules ieskatā soda apmērs nedrīkstētu būt mazāks par 1000 eiro un par šādu pārkāpumu sodītai personai būtu jāliedz turpmāk paturēt dzīvniekus.
Iniciatīvā piedāvāts izveidot reģistru, kurā tiktu reģistrēta minētā nozieguma veikšana. Ja sodāmajai personai ir vēl citi dzīvnieki, tie būtu jāatsavina likuma noteiktajā kārtībā. Tāpat arī lūgts izvērtēt iespēju efektīvākai dzīvnieku labturības kontrolei. Idejas autore cer, ka tādējādi mainītos sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem, jo iedzīvotāji sapratīs, ka dzīvnieks nav priekšmets un katrai cilvēku darbībai pret dzīvu radību ir sekas.
