Publicitātes foto

Šokējošs pētījums Latvijā – cik ilgi bērni pavada laiku “ekrānos”? 0

Pārlieku ilgais laiks, ko bērni pavada telefonu ekrānos un planšetēs, ir sasāpējis jautājums daudzās ģimenēs. Tā vietā, lai reālajā dzīvē piedzīvotu attiecības, satiktu draugus un ļautos piedzīvojumiem, bērni dažkārt pie ekrāniem pavada līdz pat 10 stundām dienā!!! Vecāki jūtas bezpalīdzīgi, jo ikdienā nespēj pienācīgi pārraudzīt bērnu ekrānā pavadīto laiku, turklāt nereti pat nezina, cik ilgs tas patiesībā ir. Tāpēc Amigo sadarbībā ar vairākām ģimenēm no Latvijas veica eksperimentu, lai noskaidrotu, kāds ir reālais ekrāna laiks pieaugušajiem un bērniem un vai tas tiešām ir tik īss, kā mums šķiet?

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas
Publicitātes foto

Bērni ekrānos pavada divreiz ilgāk laiku, nekā pieļaujams!

CITI ŠOBRĪD LASA

Četras ģimenes vienu nedēļu veica ekrāna laika mērījumu ģimenē lietotajām viedierīcēm, secinot, ka savu ekrāna laiku vecāki spēj novērtēt diezgan precīzi, taču reālais laiks bērniem vairākos gadījumos tas bija ilgāks, nekā šķita. Ilgākais ekrānā pavadītais laiks dienā pieaugušajiem bija 7,5 stundas, bet bērniem – 10,5 stundas. Turklāt pārlieku ilga ekrāna laika gadījumā bērni nevarēja precīzi atcerēties, ko darījuši un kam šis laiks izmantots.

Eksperimentā piedalījās deviņi bērni vecumā no 7 līdz 12 gadiem, un viņu vidējais ekrānā pavadītais laiks bija 2 – 4 stundas, kas psihologu ieteikto ekrāna laiku dienā pārsniedz dubultā.

Eksperiments apliecināja arī būtisku secinājumu – jo ilgāk pie ekrāniem pavada vecāki, jo ilgāk to darīs bērni. “Bērni atdarina pieaugušos, viņiem ir svarīgi atkārtot to, ko dara pieaugušie. Ar novērošanu un atkārtošanu bērni mācās valodu, konfliktu risināšanu, ēšanas, ģērbšanās prasmes, kustības, žestus, mīmiku, jokošanos, bēdāšanos un arī viedierīču lietošanu. Tas, kā vecāki lieto savas viedierīces, ir nozīmīgāks indikators tam, kā tās lietos bērni”, skaidro skolu psihologs Edmunds Vanags.

Publicitātes foto

Ko darīt lietas labad?

Psihologs tāpat piebilst, ka labākais, ko vecāki var darīt, ir novērtēt šī brīža situāciju, piemēram, ar kādas mobilās aplikācijas palīdzību izmērot reālo ekrāna laiku sev un bērniem un aktīvi sadarboties pie situācijas uzlabošanas: “Katrai ģimenei ir sava unikāla vide, prasības, vajadzības un jau esošas tradīcijas, taču pasaulē nav izdomāts nekas labāks par noteikumiem un vecāku aktīvu līdzdarbošanos digitālo ierīču izmantošanā. Ģimenei jānovērtē savs ekrāna laiks, jāvienojas par to, kā kopīgi uzlabot lietošanas ieradumus un tad tas jāīsteno ar noteikumu un citu pasākumu palīdzību. Svarīgi ir arī vides uzlabošanas nosacījumi – nelietot tālruni vēlu vakaros vai naktīs, pie ēdamgalda u.tml.” Eksperimenta laikā arī bērnu vecāki secināja, ka patiesībā nemaz nezina, ko tieši bērni dara internetā un cik ilgu laiku dienā pavada pie ekrāniem, tāpēc pārsteigumi un ilga ekrāna laika rekordi var gadīties katrā ģimenē.