Baltais alnis Somijas pļavās.
Baltais alnis Somijas pļavās.
Foto no personiskā arhīva

Balts alnis uz medību takas Somijā 0

Dodoties medībās, vienmēr pastāv iespēja piedzīvot ko neparastu, īpašu. Pieredzējušajam medniekam Nikolajam Antipenko medībās Somijā izdevās ieraudzīt pat baltu alni.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Tiesa gan, Somijas mednieki teic, ka balts alnis, protams, ir retums, taču iespēja ko tādu ieraudzīt, medījot šajā zemē, ir pietiekami reāla. Pats Nikolajs gan zina stāstīt arī par Latvijā redzētu baltu alni.

Interesē ziemeļvalstis

“Organizēju medniekiem iespēju doties medībās uz citām valstīm. Mednieki brauc arī apmaiņas braucienos uz šejieni, pēc tam ciemiņi brauc pie viņiem. Šāda prakse pasaulē ir ierasta,” stāsta Nikolajs Antipenko.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mani vienmēr interesējušas arī ziemeļvalstis – Somija, Zviedrija, Norvēģija, tāpēc meklēju sadarbības partnerus tur. Tas ir kā Āfrikā, tikai otrādi – sausa un karsta vietā auksts un slapjš. Vairākas reizes esmu bijis Somijā medību izstādēs un iepazinies ar vietējiem medniekiem – ļoti patīkami cilvēki. Līdz šim Somijā biju tikai lielās pilsētās, taču šīgada septembrī man bija iespēja izbaudīt īstus Somijas laukus 150 kilometrus no Helsinkiem – neliels ciematiņš ar 500 iedzīvotājiem. Medījām 30 kilometrus no šī ciemata, kur GPS uztvērējs pat ceļus nerādīja.Atslēgas aizdedzēCilvēki ļoti sirsnīgi un patīkami. Atceros, mana sievasmāte laukos Žīguros vēl padomju laikos durvis pat neslēdza,” stāsta Nikolajs.

“Kad gāja projām, pieslēja grābekli pie durvīm par zīmi, ka neviena nav. Lūk, tur ir līdzīgi arī šobrīd. Uzpildīts motorzāģis stāv turpat uz malkas kaudzes, ja nepieciešams zāģēt, zāģē, kvadricikli un traktori novietoti turpat pagalmā un atslēga ir aizdedzē… Un neviens neaiztiek. Pie mums ciemos pēc medībām nāca kāds somu opītis. Precīzāk, atbrauca ar vecu opelīti. Parunājām, izdzēra 50 gramus konjaka un vairāk ne grama. Nedrīkst! Vaicāju, vai tad policija te arī atbrauc, kur navigācija pat ceļus nerāda un jābrauc tikai 500 metru. Opītis atbildēja, ka ne, bet dzert vairāk nedzeršot, jo nedrīkst! Visas dzimtu mājas, pat ļoti sen celtās, ir restaurētas, neviena nav nojaukta. Tur viņi atbrauc nedēļas nogalēs vai dod iespēju apmesties draugiem, paziņām. Paši dzīvo ciematiņā. Mums ļāva apmesties vienā no šādām mājām.Nedrīkst!Klubs, kur viesojāmies, apmedī 20 000 hektārus meža. Tajā ir 300 mednieku, no kuriem aktīvi medī 100. Pamatā meži pieder privātīpašniekiem,” atceras mednieks.

“Cita starpā, arī viņiem ir problēmas ar medību tiesību nomas līgumiem, tāpat kā mums. Viņi pa gadu medī 800 baltastes briežus. Interesanti vērot šos dzīvniekus, kas ir ļoti izmanīgi un tramīgi, taču no braucošas automašīnas nebaidās. Tas nozīmē, no automašīnas nemedī! Pie mums bieži vien pat lapsa, redzot bremzējošu auto, jau sāk mukt. Somu mednieks dodas medībās un gaida. Stundu pēc saules rieta (skatoties pulkstenī) viņš celsies un ies mājās, kaut vēl mazliet varēs redzēt un dzīvnieki jau būs iznākuši pa šāvienam. Jo nedrīkst! Tā ir pavisam cita domāšana, par ko esmu sajūsmā!

Atšķiras arī viņu medību paņēmieni. Praktiski neredzēju nevienu medību tornīti. Aiziet, apsēžas uz soliņa un gaida. Arī mēs iegādājāmies nelielus soliņus un sēdējām zem eglītes kā kungi. Protams, ja medī diennakts gaišajā laikā, paaugstinājums nav nepieciešams arī pie mums.

Ziema ir gara, bet ragi nav ēdami!

Somiem pašiem reti interesē trofejas. Viņi joko – ziema ir gara, bet ragi nav ēdami. Sistēma ir interesanta, un tās pamatā ir godīgums. Grupas vadītājs zina, ka var nomedīt zināmu skaitu briežu. Pēc nomedīšanas datorā tiek atzīmēta nomedīšanas vieta, un tas arī viss,” stāsta Nikolajs.

Reklāma
Reklāma

“Turklāt, samaksājot 30 eiro, var medīt piecas sešas govis un teļus, špīserus. Tiklīdz nomedī bulli, licence ir slēgta, jāiegādājas jauna. Šāda sistēma sekmē populācijas samazināšanu. Ir interesanti redzēt, kā medī citās valstīs. Gaļas iznākums man nav svarīgs, taču trofeja gan. Turklāt nav svarīgi, vai tā ir kādas medaļas vērta, jo baltastes brieža gadījumā Somijā uz medaļu vērtu trofeju cerēt ir grūti. Tam iemesls – CIC sistēmā vērtē kopā gan Somijā, gan ASV nomedītos dzīvniekus. Savukārt amerikāņi ir ievērojami lielāki. Lielākas ir arī viņu trofejas…

Ievēro kustību mežā

Mēs drīkstējām nomedīt četrus buļļus, no kuriem divus arī nomedījām. Viens no buļļiem bija ļoti liels (Somijas mērogiem), otrs – mazliet mazāks. Salīdzinājums – liels baltastes briežu bullis svarā zem 100 kilogramiem ir mūsu saltbriežu govs lielumā… Interesanti, ka buļļi mēdz staigāt kopā pa vairākiem arī pirms riesta. Pirmo, ko ieraudzīju, nemedīju, jo viņam bija ar spalvu klāti ragi. Taču otru, ar ko viņš gāja kopā, gan varēja medīt,” atceras Nikolajs.

“Mēs bijām medībās neilgi pirms baura laika, kas Somijā šiem dzīvniekiem ir oktobrī. Baura laikā baltastes brieži burtiski pazūd mežā, lai gan šo dzīvnieku ir ļoti daudz, principā teritorija ir pārapdzīvota. Vēlamais mērķa vecums – pieci seši gadi. Man radās iespaids, ka no mednieka smaržas viņi īpaši nebaidās, taču no kustībām gan. Iespējams, vilku dēļ, taču, kad piekļūsti dzīvniekam 300–400 metru attālumā, kurā viņu tik tikko var ieraudzīt, govij jau galva augšā un sāk skriet. Pie mums, noķerot vēju, var nokļūt ļoti tuvu staltbriežiem. Arī no šāviena tie īpaši nebaidās un jau nākamajā vakarā var iznākt turpat, kur iepriekšējā kāds nomedīts… Baltastes briežu bullis, īpaši pieredzējis, tā nedarīs.

Balts, nevis albīns

Triju dienu laikā neredzējām gandrīz nevienu alni, jo šajā valsts daļā viņu nav daudz. Taču pēdējā medību dienā, kad es jau biju ieroci nomainījis pret fotoaparātu, no mežā iznāca trīs – balts bullis, pelēka govs un teļš (attēlā), izdzenājot briežus, uz kuriem cerēja medību kolēģis.

Foto no personiskā arhīva

Somu mednieks, kas bija ar mums kopā, bija pārsteigts ne mazāk kā es. Viņš gan zināja teikt, ka sastapt baltu alni Somijā ir visai reāli. Interesanti, ka alnis patiešām bija balts, nevis albīns. Viņam bija daži nelieli pelēki plankumi un arī āda tumšāka, acis tumšas – to attēlos var redzēt. Savukārt albīnam dzīvniekam arī acīs nav pigmenta un āda ir ļoti gaiša, praktiski rozā. Pirms gadiem desmit balta aļņu gotelīte dzīvoja arī Lubāna apkaimē. Neviens viņu neaiztika, bet dzīvnieks pazuda. Iespējams, nomira no vecuma,” atceras mednieks.

Vairāk lasiet žurnālā Medība
s