Foto: LETA/Ieva Čīka

Šonedēļ līs retāk! Sinoptiķi jau izsaka versiju, kāda varētu būt ziema Ziemeļeiropā 0

Lai gan nedēļas lielāko daļu debesis klās mākoņi, šonedēļ līs retāk nekā iepriekšējās nedēļās, liecina sinoptiķu prognozes.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Otrdien laikapstākļus noteiks anticiklons, trešdien un ceturtdien – ciklons, nedēļas nogalē no jauna gaidāma atmosfēras spiediena paaugstināšanās. Trešdien un ceturtdien, līdzīgi kā nedēļas pirmajās stundās, vietām iespējams stiprs lietus.

Dominēs lēns vējš; pēc vējainās pirmdienas vēl arī trešdien un ceturtdien iespējams brāzmains vējš. Vietām gaidāma migla.

CITI ŠOBRĪD LASA

Minimālā gaisa temperatūra naktīs gaidāma +4..+12 grādu robežās, maksimālā temperatūra pēcpusdienās būs +8..+18 grādi. Nedēļas vēsākās dienas varētu būt otrdiena un ceturtdiena, siltākās – pirmdiena un trešdiena.

Pasaules vadošās meteoroloģijas institūcijas prognozē, ka 2019.-2020.gada ziema Eiropā gaidāma silta, Ziemeļeiropā – arī mitrāka nekā ierasts.

Eiropas Savienības programmā “Copernicus” pieejamā informācija liecina, ka neviens meteoroloģijas dienests neprognozē aukstu ziemu. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Baltijā galvenokārt prognozēta krietni augstāka par normu, dažas prognozes pieļauj iespēju, ka tā būs tuvu normai jeb ilggadējam vidējam rādītājam.

Sagaidāms, ka laikapstākļus Ziemeļeiropā ziemas lielāko daļu noteiks cikloni, kas nesīs siltu un mitru gaisu no Atlantijas okeāna, līdz ar to iespējams liels nokrišņu daudzums.

Eiropas ziemeļaustrumu daļā – Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļos – iespējama lielākā temperatūras pozitīvā novirze no normas.

Meteorologi atgādina, ka ilgtermiņa prognozes bieži vien nepiepildās un ka arī siltās ziemās mēdz būt barga sala periodi.

Vairāki pētījumi liecina, ka zema Saules aktivitāte veicina bloķējošu anticiklonu veidošanos un palielina aukstu ziemu varbūtību Centrāleiropā. Saules aktivitāte šobrīd ir viena no zemākajām novērojumu vēsturē. Tomēr cilvēka saimnieciskās darbības radītās globālās sasilšanas ietekme uz laikapstākļiem, visticamāk, ir lielāka.