Artuss Kaimiņš.
Artuss Kaimiņš.
Foto: Zane Bitere/LETA

Spriedze “KPV LV” satricina arī valdību: vai četru partiju koalīcijā būtu vieglāk strādāt? 1

“KPV LV” partijas šo sestdien paredzētā kongresa priekšvakarā spriedze pieaug ne tikai šajā partijā, no kuras plāno izstāties tās dibinātājs Artuss Kaimiņš, bet arī valdošajā koalīcijā. To izraisījusi ne tikai šķelšanās vienā no koalīcijas partijām, bet arī tās ministru pretrunas ar Jaunās konservatīvās partijas vadību, kuri aiz “KPV LV” pārstāvjiem valdībā saskata “oligarhu ēnu”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Izskan minējumi, ka pēc “KPV LV” dibinātāja A. Kaimiņa un viņa domubiedra Alda Blumberga izslēgšanas no frakcijas varētu būt mēģinājumi pārējo frakciju izstumt no valdības, jo koalīcijai vairākumam pietiktu ar šo valdībai uzticīgo deputātu balsīm.

“KPV LV” frakcija nebalsoja arī par Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanu 1. lasījumā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tās vadība toreiz atsaucās uz juridiski apšaubāmo pamatojumu domes atlaišanai, bet šonedēļ savu viedokli mainīja un atbildīgajā komisijā atbalstīja šī paša likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā. Frakcijas priekšsēža vietnieks Ēriks Pucens skaidroja, ka pa šo laiku situācija esot mainījusies, tagad esot redzams, ka Rīgas dome nespējot pieņemt arī budžetu.

Tiesa, likumprojektā nekas par to nav teikts. Neoficiāli “KPV LV” frakcijas viedokļa maiņa tika saistīta ar bažām, ka to varētu atstāt ārpus koalīcijas par atšķirīga viedokļa paušanu. Taču ticami, ka tas saistīts arī ar gaidāmo kongresu, kura delegāti varētu nesaprast, kāpēc “KPV LV” deputāti aizstāv Rīgas domi, kas vairs nespēj pieņemt lēmumus.

“Šur un tur parādās intriga, ka mūs vajadzētu stumt laukā no valdības. Taču tās ir emocionālas runas. Valdība ir stabila,” trešdien intervijā “TV3” raidījumā “900 sekundes” apgalvoja “KPV LV” frakcijas priekšsēdis Atis Zakatistovs.

Viņaprāt, pragmatiski cilvēki saprot, ka koalīcijai ir jāpieņem lēmumi arī Saeimas komisijās, kur tas būtu daudz grūtāk ar tik trauslu vairākumu.

Konfliktu ar partijas dibinātāju A. Kaimiņu, ar kuru daudziem asociējas šis politiskais spēks, A. Zakatistovs raksturoja ar vārdiem: “Artusam bija problēmas ar izpratni par vārdu “mans”. Viņš nav sapratis, ka uz politisko partiju nevar skatīties kā uz savu krūzīti vai savu suni.” A. Kaimiņš neesot spējis iekļauties komandā, bet citi “KPV LV” politiķi ir norādījuši uz A. Kaimiņa tuvināšanos ar JKP.

Ar JKP līderiem J. Bordānu un Jutu Strīķi “LA” sazināties neizdevās, bet frakcijas un partijas priekšsēža vietnieks Krišjānis Feldmans uz jautājumu par varbūtējiem centieniem izstumt “KPV LV” no valdības atbildēja: “Kaimiņš un Blumbergs aizstāv valdības deklarāciju un atbalsta valdības lēmumus. Par “KPV LV” man tagad nav skaidrs, par kādu partiju mēs runājam.” K. Feldmans uzskata, ka četru partiju koalīcijā patiešām būtu vieglāk strādāt, bet, viņaprāt, balsis tagad esot jāskaita nevis viņam, bet premjeram Krišjānim Kariņam (“JV”).

J. Bordāns savulaik esot teicis, ka šī valdība varot visus pārsteigt arī ar spēju nostrādāt visilgāk.

JKP pārstāvjiem rūp, lai valdībā nebūtu oligarhu ietekmes – runa neesot tikai par labi zināmajiem oligarhiem, ar ko, iespējams, domāti uzņēmēji Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, bet par jauniem oligarhiem, jo “ir tādi ļaudis, kas paši grib kļūt par oligarhiem, un JKP tagad jācīnās gan pret vecajiem, gan jaunajiem oligarhiem,” sacīja K. Feldmans.

Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars nevēlējās komentēt divu partiju savstarpējās attiecības. Taču viņš uzskata: “Četru partiju koalīcija, lai kuras būtu šīs četras partijas, būtu mocības un nestabilitāte. Tad katrs varētu šantažēt pārējos ik mirkli. Tāpēc, ja runājam par valdības stabilitāti, lai varētu īstenot reformas un to, kas ierakstīts valdības deklarācijā, nesašaurināta piecu partiju koalīcija ir vitāli nepieciešama.”

K. Feldmans nebija mierā arī ar šo pamatojumu, jo tādi jēdzieni kā “šantāža” esot vecās politikas pazīme.

“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis neredz draudus valdības stabilitātei tāpēc, ka notiek iekšpartijiskās cīņas. K. Kariņš vadot koalīciju, kurā visu frakciju vadītāji esot aktīvi un aizstāvot savu viedokli. “Strīdamies daudz, bet, kad esam vienojušies, tad visi arī nobalso par lēmumu,” piebilda premjera partijas pārstāvis.