Sprukts – Itālijā jutos komfortablāk kā Krievijā, kur viens otram kož rīklē 0
Latvijas hokejists Jānis Sprukts pirms gada sliecās kārt slidas uz nagliņas, bet pagājušajā nedēļā otro reizi karjerā kļuva par čempionu – viņa pārstāvētā Itālijas vienība “Ritten Sport” kļuva par pirmajiem Alpu līgas čempioniem.
“Mums bija laba komanda, visas četras maiņas varēja dot rezultātu. Es spēlēju trešajā maiņā, taču gāju arī vairākumā, kur bija miksēts sastāvs, un mazākumā. Spēlēju daudz,” “LA” sacīja Sprukts, kurš 17 regulārā turnīra spēlēs sakrāja 12 punktus (5+7) un identiski rādītāji arī 12 play off mačos. “Ritten Sport” kļuva arī par Itālijas čempioniem. Iepriekšējo reizi viņš kausu virs galvas cēla pirms 11 gadiem Somijā ar Hēmenlinas “HPK”.
Pērn Sprukts izteicās, ka, ja Rīgas “Dinamo” nepiedāvās līgumu, tad, visticamākais, beigs karjeru. Tomēr decembra vidū aizbrauca spēlēt uz Itāliju: “Gribēju izvēdināt galvu. Sportiskais azarts vēl ir. Vasaru pavadīju un sapratu, ka gribu spēlēt. Aģents atrada tādu variantu, bija konkrēts piedāvājums un beigās abas puses palika apmierinātas. No vadības puses nebija liels spiediens, un tas spēlētājam ļoti palīdz. Apstākļi civilizēti – atšķirībā no komandām, kur spēlēju iepriekšējos gados. Ko solīja, to samaksāja. Forši, komanda draudzīga, nebija nekādas trīšanās. Krievijā ļoti jūt, ka viens otram kož rīklē. Arī sadzīviskā ziņā Itālijā ļoti patīkami, kalni, svaigs gaiss, ģimene atbrauca ciemos. Nav kā, piemēram, Magņitogorskā, kur nav gaisa. Protams, spēlējot KHL tu uz tādām lietām piever acis. Te bija zemāks hokeja līmenis, bet daudz citu plusu.”
35 gadus vecais uzbrucējs nākotnē nevēlas ieskatīties – vairāk uz rudens pusi redzēs, vai vēl ir apetīte trenēties un spēlēt vai jāliek punkts.
Uz Latvijas izlases treniņiem pirms pasaules čempionāta Sprukts nav uzaicināts. Sestdien atvadu spēli izlasē aizvadīs vārtsargs Edgars Masaļskis, kura ieguldījumu valstsvienībā Jānis novērtēja ļoti atzinīgi: “Viņš izlasei atdeva visu enerģiju, vienmēr maksimāli koncentrējās un spēlēja augstākajā līmenī. Super komandas biedrs, draudz kas kopā pieredzēts un paliks ilgi atmiņā. Prieks, ka visus gadus bija pārliecība, ka Edža izglābs no sūdiem, ja tādi sanāks. Kā 2015. gadā Prāgā pret Franciju, kad pēdējās sekundēs izvilka izgājienu viens pret vienu – to epizodi atceros visspilgtāk. Bet izcilas spēles bijušas vairākas, pret somiem (2008. gadā), kad atvairīja ap 60 metieniem. Mēs gan zaudējām ar 1:2, tomēr viņš bija neticams, somiem toreiz bija lieliski spēlētāji, bet Edgars līdz beigām deva mums cerību uzvarēt.”
