ST lēmuma dēļ vairākas pašvaldības ierobežo kapavietu ierādīšanu 0
Pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma aizliegt pašvaldībām noteikt maksu par kapavietu ierādīšanu, kad aizsaulē aizgājis tuvinieks, vairākās pašvaldības, tostarp Rīgā un Ķekavas novadā, šobrīd noteikti ierobežojumi – nevar rezervēt trīs un četras kapavietas, dažviet netiek ierādīta arī kapavieta pašvaldībā nedeklarētām personām, ziņo raidījums LNT TOP10.
ST secinājums, ka kapa vietu ierādīšana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome tiesīga noteikt samaksu, kopumā skāris aptuveni 80 pašvaldības.
Pašvaldības nedrīkst iekasēt maksas kopš sprieduma publicēšanas dienas 6. martā, praksē tas tiek ievērots un šajās nedēļās tiek fiksēts arī saistošajos noteikumos.
Tomēr vairākas pašvaldības atzina, ka tām radušies neskaidri jautājumi.
Praksē mirušā cilvēka tuvinieks organizē kapa vietu ne tikai vienam apbedījumam, bet bieži vēlas, lai tam ierāda vietu vairākām – līdz četrām vietām.
ST neskatīja jautājumu par šādu kapa vietu rezervāciju. Bet, vai uz šādiem gadījumiem attiecas tiesas lēmums, esot juristu ziņā interpretējams jautājums. Šaubas par to, vai tiešām jāatceļ visas maksas, ir Rīgas pašvaldībai.
“Pašvaldībai pienākums nodrošināt vienvietīgu, bet divvietīga, trīsvietīga, četrvietīga – tā ir ekstra. Vai mēs drīkstam iekasēt kādu naudu, jo vietas sagatavošana arī prasa līdzekļus, ko pašvaldība tērē ik gadu. Maksa sastāda lielu daļu no kapsētas pārvaldes ienākumiem,” neizpratnē ir Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).
Atceļot maksas, radīts gandrīz pusmiljona eiro robs Rīgas pašvaldības kapu uzturēšanas budžetā, kas nozīmēs prasīt lielāku dotāciju no pašvaldības budžeta.
Rīgā kapa vietas bija vienas no dārgākajām valstī – no 141 eiro līdz 1058 eiro.
Pašvaldībās norāda – aizliedzot noteikt maksu, jo sevišķi lielākās pašvaldībās, kam jārēķinās ar kapu deficītu, atņemts ierocis, lai ierobežotu pārmērīgu kapu rezervēšanu.
Ja maksu nevar noteikt, ir jāizstrādā attiecīgi kapa vietu piešķiršanas nosacījumi, atbildot arī uz jautājumiem, kā novērtēt, cik pamatoti pieprasītas vietas. Kamēr kritēriji nav, Rīgā šobrīd tiek piešķirtas ne vairāk kā divas kapavietas.
Šādu praksi pašlaik piemēro arī Ķekavā, kuras kapos, iespējams, līdz pat vasarai nevarēs tikt pie iepriekš aktīvi pieprasītām trīs vai četrām kapa vietām.
”Lai nerastos tādas situācijas, ka cilvēks, kaut arī ļoti labi apzinās to, ka viņam nav neviena tuvinieka, ko tur vajadzētu apbedīt, lai neaizņem tukšas, liekas kapavietas. Lai nerastos precedenti, kā ir izskanējis Rīgā, ka mēģina vietas tirgot,” tā Ķekavas novada pašvaldības īpašuma pārvaldes vadītājs Edgars Melnieks.
Līdz ar maksas atcelšanu Ķekavas kapos kādu laiku zemes klēpī varēs guldīt tikai deklarētos iedzīvotājus un nevarēs apglabāt novadā nedeklarētas personas.
Iepriekš šādos gadījumos bija noteikta maksa 408 eiro līdz 816 eiro. Šo iespēju izmantoja daudzi, piemēram, lai dzimtenē guldītu iepriekš ārzemēs dzīvojošu radinieku. Kopējā skāde pēc visu maksu atcelšanas bagātajai pašvaldībai neesot pārāk liela – ap 26 tūkstoši eiro.
Tiesībsargs ir pārliecināts, ka ST lēmums liegt piemērot maksu par kapa vietu ierādīšanu attiecas arī uz vairāku kapa vietu rezervēšanu, jo tiesa secināja, ka maksas noteikšana par kapavietas piešķiršanu kā tādu ir prettiesiska.
Uz šiem un arī citiem jautājumiem būs jāatbild atbildīgajai Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kurā pērn izveidota darba grupa Valsts kontrole aicinājuma izvērtēšanai par vienota dokumenta radīšanu kapu apsaimniekošanai. Runa varētu būt par metodiskiem materiāliem, atzina ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš.
Ministrijā izveidotās darba grupas tuvākā sēde varētu tikt sasaukta divu nedēļu laikā, kur jautājumi tiks vētīti caur ST lēmuma prizmu. Tikmēr Latvijas pašvaldību savienībā jau domā par citiem veidiem maksas noteikšanai par vairāku kapavietu ierādīšanu – diskusija varētu būt par pašvaldības nodevas noteikšanu.
”Visticamāk, ja darba grupa no VARAM puses neizskanēs pašu iniciatīva šo jautājumu risināt, visticamāk, mēs šo jautājumu celsim un rosināsim, ka darba grupas iznākums ir ne tikai metodiskie materiāli par vienotiem noteikumiem, kā kapus apsaimniekot, bet varētu būt arī runa par grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām,” tā Latvijas pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.
Par notiekošo ap pašvaldību kapu maksām ar raizēm raugās Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca – tās stratēģija paredz tās pārraudzītās kapsētas pakāpeniski nodot pašvaldībām. Ir, kas atsaucas, bet ir – kas to nevēlas darīt un ja šīs pašvaldības vēl nevarēs iekasēt maksas, tad pierunāt pārņemt kapsētas būs daudz grūtāk. Līdz šim pārņemtas ap 20 kapsētas, bet baznīcas pārraudzībā vēl palikušas vairāk nekā 100 kapsētas. ST lēmums uz baznīcas kapiem neattiecoties, jo runa ir par privātīpašumu.
