Olafs Zvejnieks: Tuvākajā nākotnē dzīvosim ar vaučeriem 0
Šķēpu laušanā par tūrisma nozares glābšanu no pilnīgas iznīcības parādījusies jauna šķautne – patērētāju tiesību aizstāvji iebilst pret iecerēto vaučeru sistēmu.
Līdz šim bija domāts, ka viens no svarīgākajiem mehānismiem tūrisma un ceļojumu nozares glābšanā būs vaučeri.
Proti, ja jūsu nopirktais ceļojums vai lidmašīnas biļetes ārkārtas situācijas ierobežojum dēļ ir “sadeguši”, tad jums tiek piešķirts vaučers par līdzīgu summu, kuru varat izmantot ceļošanai un lidošanai gada vai divu laikā – kā nu kurā valstī.
Ar līdzīga satura paziņojumu pagājušajā nedēļā uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, izsakoties, ka aicinās valdību atbalstīt priekšlikumu ieviest obligātu vaučeru sistēmu, nosakot, ka tūrisma operators naudas atmaksas vietā ceļotājam izsniedz apdrošinātu vaučeru, kas derīgs 18 mēnešus, naudu atmaksājot pēc vaučera beigām, ja tas netiek izmantots. Par līdzīgiem risinājumiem runā visā Eiropas Savienībā.
Taču pēkšņi labi ieeļļotajā mehānismā iemesta sauja smilšu – Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) paziņojusi, ka ir kategoriski pret vaučeru mehānismu.
Lai gan LPIAA neapšauba nepieciešamību atbalstīt tūrisma nozari finansiāli un arī nepieciešamību dot nozares uzņēmumiem pietiekamu laiku saistību izpildei, tomēr uzskata, ka vaučeru sistēma faktiski nozīmē tūrisma operatoru izsniegto vaučeru uzspiešanu ceļotājiem.
LPIAA uzskata, ka arī ceļotāji ir cietuši ārkārtējās situācijas dēļ, jo ne tikai samaksājuši par pakalpojumiem, kurus nav saņēmuši, bet arī nav spējuši īstenot savas likumīgas tiesības uz naudas atgūšanu.
“Šajos apstākļos priekšlikumi, kas vēl vairāk ierobežotu jau tāpat pārkāptās ceļotāju tiesības, nav taisnīgi un nevar tikt uzskatīti par līdzsvarotu risinājumu. Drīzāk tādā veidā lielāka nasta pilnīgi nepamatoti tiek uzlikta uz patērētāju pleciem,” paziņojusi šī organizācija.
LPIAA uzskata, ka smagā finansiālā situācijā var būt nonākuši ne tikai uzņēmumi, bet arī paši ceļotāji un nauda tiem varētu būt vairāk nepieciešama nekā vaučeri.
Tādēļ vaučerus nedrīkstot uzspiest, patērētājam jādod tiesības brīvprātīgi izvēlēties, un tas arī veicināšot vaučeru elastīgumu un pievilcību – proti, uzņēmumi būs spiesti piedāvāt labākus noteikumus.
Teikt, ka patērētāju aizstāvjiem nebūtu taisnība, nevar. Vai tas palīdzēs panākt vēlamo? Valdībai būs jāizvēlas, kuru pusi atbalstīt – uzņēmumus vai patērētājus.
Domāju, ka šajā situācijā izvēlēsies uzņēmējus. Kāpēc tā? Pirmkārt, viens no uzņēmumiem, pret kuru varētu tikt izvirzīts lielākais pretenziju skaits, ir “airBaltic”, un jāatgādina, ka pēc tikko veiktās 250 miljonu iemaksas uzņēmuma pamatkapitālā Latvijas valsts ir 91% īpašnieks uzņēmumā.
Pakļaušanās šai prasībai, visticamākais, nozīmētu vēl papildu iemaksas uzņēmuma kapitālā. Otrkārt, situācijā, kad valdības aizņemtā nauda stutē visu ekonomiku un arī daudzus patērētājus, nozīmīgu protestu risks ir neliels.
Treškārt, šķiet, ka uz vaučeru sistēmu tūrismā virzās visa Eiropas Savienība. Visbeidzot, ceturtkārt, ja patērētājiem ļaus tagad pieprasīt naudu no tūrisma operatoriem, tad tie vienkārši bankrotēs un patērētāji tāpat neko neiegūs, jo nauda iesaldēta viesnīcu rezervācijās un aviobiļetēs.
Tādēļ, lai gan, skatoties no patērētāju viedokļa, pretenzijas ir pamatotas, domāju, ka maksimums, ko var iegūt, ir nedaudz lielāka elastība vaučeru sistēmā, kas nerada tūlītēju izmaksu riskus – piemēram, tiesības nodot vaučeru citam cilvēkam.
Tuvākajā nākotnē dzīvosim ar vaučeriem un varam tikai minēt, vai līdzīga sistēma nebūs spēkā attiecībā uz visu publisko pasākumu un koncertu biļetēm, kas tika pirktas pirms krīzes.
