Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: PEXELS

4 iemesli, kāpēc ap kokiem nepieciešamas apdobes 0

“Katrs augs, kas atrodas koka sakņu zonā, uzskatāms par tā konkurentu, jo patērē gan mitrumu, gan barības vielas, kuras labi derētu pašam kokam. Teorētiski, ja koku vai krūmu papildus mēslo un laista, tam varētu būt arī pļauta zālīte līdz pat stumbram,” teic stādaudzētavas “Grosa” kokaudzētava saimnieks Uldis Gross.

Stādaudzētājs tomēr iesaka ap augļukokiem un ogu krūmiem veidot apdobes. Tas sevišķi vajadzīgs šajā sausajā pavasarī un vasarās, kāda bija pērn, kad mitruma bija maz.

Reklāma
Reklāma

1. Svarīgi saglabāt mitrumu

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Dažkārt dārzu kopēji augsni baidās rušināt, maldīgi iedomājoties, ka tā tiek taupīts mitrums. Speciālists skaidro, ka ir gluži pretēji. Rušināšanu mēdz dēvēt arī par sauso laistīšanu. Uzrušinot augsni, tās kapilāri virspusē tiek salauzīti, un mitrums zem šā zemes slāņa paliek, kur bijis, un neturpina izgarot. Tātad tieši sausā laikā vajadzētu regulāri ar kaplīti vai grābeklīti viegli pārirdināt augsni apdobēs. Tas palīdzēs saglabāt gan mitrumu, gan aizkavēs nezāļu dīgšanu. Sevišķi efektīvi, ja to dara sausā, saulainā laikā, kas nezāļu dīgstiem būs nāvējoši.

2. Mazina kaitēkļus un slimības

Apdobju aprakšanu tradicionāli ieteica kā darbiņu pirms ziemas, lai zem auga dusošajiem kaitēkļiem izbojātu siltās migas un tie aizietu bojā. Taču pēdējos gados ir tik siltas ziemas, ka uz kaitēkļu izsalšanu maz cerību. Tāpēc nevajag atlikt apdobju veidošanu, bet ķerties pamazām klāt, apkopjot augļukokus citu pēc cita. Tagad pavasarī sala vietā palīgi būs putni, kuriem daudz tārpiņu un kukaiņu vajag bērnu barošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Augsnes uzrušināšana mazinās arī puvju un kraupju ierosinātāju izplatību dārzā.

3. Ar apdobes izmēru nepārspīlē

Sakņu sistēma kociņam ir aptuveni tik plaša, cik liels ir zaru vainags. Taču ar apdobju izmēriem nevajadzētu pārspīlēt. Pietiks, ja tās būs metra diametrā. Aprakšanai var izmantot gan lāpstu, gan dakšu, gan kapli vai pat mazo rušināmo kaplīti. To, kuru instrumentu izmantot, parādīs pats augs, kad ap to sāks darboties. Vietām varbūt varēs parakt, vietām, kur saknes tuvāk augsnei, velēnu noplucināt ar kapli.

Piemēram, iecienītajām puspundura ābelēm sakņu kamols ir neliels, ap 50 cm un tuvu augsnes virskārtai. Ap šādu koku jāstrādā ar izjūtu.

Ja pēc apdobes veidošanas šķiet, ka no uzplēstās zemes vīd saknes, uz tām uzber parasto dārza augsni no lauka vai neitralizētu kūdru.

Nedrīkst augsni mehāniski ar lāpstu spēcīgi rakt ap augļukoku.

4. Mulču izvēlas prātīgi

Dažkārt dārzos dekorativitātes dēļ ap augļukokiem un ogulājiem apber mizu mulču. Lai tā spētu aizturēt nezāļu spraukšanos, mulčas slānim jābūt vismaz 10 cm biezam. Jārēķinās, ka mulču vajadzēs ļoti daudz. Turklāt šāds slānis kavē lietus vai laistāmā ūdens nokļūšanu līdz koka saknēm. Augam arī vajadzēs papildus dot barības vielas, jo mizu mulča, skaidas vai šķelda sadaloties patērē augsnē esošo slāpekli, kas nepieciešams pašam augam. Ja tomēr vēlas šādu mulču aplikt parādes dārziņā augošai ābelei, tā noteikti papildus jālaista un jāmēslo.

Līdzīgi ar mulču ir arī aveņu plantācijās. Ja mizu vai skaidu slāni uzber, palielinās ieguldītais darbs, un augs prasa vairāk pūļu. Speciālists secina, ka saimniekam un augam draudzīgāka metode būtu regulāra virskārtas uzirdināšana.

Reklāma
Reklāma

Ja tomēr gribas, lai apdobe izskatās sevišķi glīta, to var mulčēt ar neitralizētu kūdru – tā samazinās gan nezāļu augšanu, gan saglabās mitrumu, gan vairos augsnē esošo organisko vielu daudzumu, padarīs to irdenu. Kūdru pirms lietošanas samitrina, lai vējš to neaizpūš. Arī laistot sausa kūdra aizplūdīs.

Mizu mulča no apdobēm ar laistāmo ūdeni var nokļūt mauriņā, apgrūtinot zāles pļaušanu.

Foto: Inita Šteinberga

Ja zāle nav liela, tiek mēslota, to var audzēt līdz pat kokam, taču labāk ir veidot apdobes. Tas pasargās kociņu arī no stumbra traumēšanas pļaujot.

Foto: Inita Šteinberga

Izdevīgi ir rakt ar dakšu mazliet ieslīpi, izceļot velēnu. Lai netraumētu saknes, var arī dakšu tikai iedurt zemē un pakustināt, lai vieglāk izraut nezāles.

Foto: Inita Šteinberga

Ja vēlas, lai apdobe būtu ar glanci, atdur maliņas kā puķudobei.

Foto: Inita Šteinberga

Lai saknītes nebūtu kailas, uzber neitralizētu kūdru. Tā baros kociņu vai krūmu, turklāt no irdenās augsnes būs viegli izraut nezāles.

Foto: Inita Šteinberga

Kad apdobe gatava, vajag turēties pretī kārdinājumam kaut ko iestādīt ap koku. Sīpolpuķes vai citas zemas puķītes gan skaisti izskatās, taču apgrūtina apdobes kopšanu.

Foto: Inita Šteinberga

Ak, vai! Dārznieks pēkšņi atcerējās, cik grūti pērnvasar bija appļaut apaļo apdobi, un pārveidoja to par kvadrātu. Arī glīti, turklāt appļaut pavisam viegli.

Foto: Inita Šteinberga

Ap lielu koku veidojas lielākas apdobes. Augsnes virskārtu var viegli uzkaplēt vai uzrakt. Nezālēm ļauj apvīst un ar metāla grābekli nogrābj. Liela koka apdobē var neizlasīt katru saknīti, tā arī nav jāveido atdalīta no mauriņa. Kad koks salapos, palikušās nezāles zem tā būs bez gaismas un īpaši neaugs. Arī appļaut tādu ir vieglāk.