Stikāns: Topošais Transporta enerģijas likums – ārvalstu fosilās degvielas, nevis vietējo ražotāju interesēs 53

Autors: Līva Sila, TV24

Kāpēc var teikt, ka topošais Transporta enerģijas likums ir labvēlīgs ārvalstu fosilās degvielas ražotājiem, nevis vietējiem atjaunojamo degvielu ražotājiem, TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” stāsta Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns un Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
TV24
“Viss ir slikti!” Krievijas karavīrs raudot dalās ar notiekošo frontē
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Lasīt citas ziņas

“Neskatoties uz Saeimā pērn pieņemto memorandu vietējās atjaunojamās enerģijas atbalstam, nesenie lēmumi un politika vairāk atbilst ārvalstu fosilo degvielu ražotāju interesēm, faktiski ignorējot transporta sektora zaļo pusi. Neveicinot vietēji saražoto atjaunojamo degvielu, joprojām lobējam fosilās degvielas. Elektrības tirgū vērojamas pozitīvas vēsmas, bet transporta sektorā šis virziens palicis novārtā,” uzsver I. Stikāns.

Eiropas Zaļā Kursa politikā, kas saistoša arī Latvijai, paredzēti kompleksi transporta emisiju samazināšanas pasākumi. Valdības pienākums ir to iestrādāt nacionālajā likumdošanā. Katrs fosilās degvielas litrs rada 3 kilogramus emisiju, biodegviela – tikai 1 kilogramu. Izmantojot biogāzi, emisiju samazinājums būtu vēl jūtamāks.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Plašāk izmantojot vietējās atjaunojamās degvielas, tiktu ne tikai ievērojami samazinātas emisijas, bet arī stiprināta neatkarība no ārējiem resursiem, radītas jaunas darbavietas, tāpat veicināta lauksaimniecība un rezultātā radīts ievērojams kopējais pienesums tautsaimniecībai. Samaksājot par fosilajām degvielām, šī nauda aizplūst no Latvijas, un Latvijā trūkst vietējās politikas, kas to mainītu,” skaidro K. Veģere.

“Jaunais likumprojekts – topošais Transporta enerģijas likums – pēc būtības atbalsta importēto degvielu ražotājus, atstājot iespēju par salīdzinoši nelielu samaksu “atpirkties” un turpināt izmantot fosilo enerģiju. Mūsu ieskatā tā ir nevēlama virzība – valsts tādējādi būs spiesta arī pirkt CO2 kvotas, būtībā no citu valstu atjaunojamās enerģijas ražotājiem, jo nenotiks pietiekama emisiju samazināšana uz vietas Latvijā,” brīdina I. Stikāns.

“Latvijā plānots mehānisms ambiciozai emisiju samazināšanai degvielas tirgū. No otras puses, paredzētie 40 eiro par CO2 tonnu, salīdzinot ar citām valstīm, ir desmit reizes mazāks skaitlis par “atpirkšanos” no emisiju samazināšanas saistībām. Citās valstīs jau ir gūta pieredze par to, kas notiek, ja “atpirkšanās” maksā lētāk nekā rīcība. Igaunijā ir uzsākta tiesvedība par konkurences kropļošanu degvielas tirgū, gan arī process pret valsti, jo likumdošanas nepilnības to pieļāva,” piebilst I. Stikāns.

I.Stikāns arī skaidro, ka jaunajā likumprojektā nebūs obligātā biodegvielas piejaukuma, bet nozare uzstāj, ka tas jāsaglabā kā bāzes instruments, kas sniegtu 140 tūkstošu CO2 tonnu samazinājumu gadā. Lielāks emisiju samazinājums ir jābūvē uz sasniegtā progresa bāzes, nevis jāsāk viss process no nulles. Zināmām grupām ir izdevīgi baidīt politiķus un iedzīvotājus ar lielu cenu pieaugumu biodegvielas dēļ. Šobrīd obligātā biodegvielas piejaukuma ietekme uz degvielas cenu gala patērētājam ir 3 centi litrā, kas mūsu skatījumā nav daudz. Salīdzinājumam – akcīzes nodoklis ir 41 cents litrā. Latvijā, uz laiku atceļot biodegvielas piejaukumu, solītais cenu samazinājums faktiski nenotika. Citās valstīs, kur biodegvielas piejaukums tika saglabāts, cenas tāpat palika tirgus konkurences līmenī. Nodokļu izmaiņas būtu bijušas efektīvāks instruments.

“Latvijā biometānam nav bijusi būtiska loma transporta sektorā, bet tāda varētu būt. Piemēram, Igaunijā lielākā daļa no sabiedriskā transporta pakalpojumu operatoriem pārgājuši uz biometāna autobusiem. Papildu perspektīvas biometāna ražošanai paver augstie mērķi atkritumu pārstrādei ,” piebilst K. Veģere.

Reklāma
Reklāma

Rezumējot I.Stikāns uzsver, ka Biodegvielas un bioenerģijas asociācija šobrīd prasa saglabāt esošo obligātā piejaukuma instrumentu un, otrkārt, celt “atpirkšanās maksas”, lai situācija nebūtu labvēlīga tikai fosilās degvielas importam. Gribētos redzēt daudz lielāku interesi attīstīt vietējās biodegvielas, nevis likumdošanā iekļaut tikai minimālās prasības.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.