Kā intuīcija iedvesmoja radīt patriotiskas lietas no stikla 2
Dizainere Daira Rozentāla kopā ar Pauli Loginu izveidojusi stikla dizaina zīmolu – “Redis” (“Redis Glass Factory”), pircējiem piedāvājot interesantu un patriotisku stikla mini vitrāžas rotu kolekciju.
Sapņi piepildās forštatē “Nekad nopietni neticēju, ka spēju radīt tādas lietas, ko citi no manis vēlētos iegādāties. Tiesa, bija lielais sapnis mācīties Mākslas akadēmijā, tomēr dzīve tā izgrozījās, ka šo sapni nesanāca piepildīt,” nopūšas Daira Rozentāla.
“Bērnībā laukos pati uz savu roku gāju rakt mālus, taisīju traukus un kaltēju saulē. Neviens nebija stāstījis, kas tas par materiālu un kā ar to strādāt. Pēc māla nāca diegi, tad papīrs, līdz sapratīgā vecumā nonācu līdz otai un krāsām. Vienmēr daru visu pēc savām sajūtām, vienkārši jūtu, ka šī krāsa būs pareizā. Domāju, pat otu turu nepareizi, bet, no otras puses, kāda ir atšķirība, kā es to turu, ja pats process sagādā man prieku un rezultāts ļaudīm patīk?” spriež Daira.
Nu jau septiņus gadus Daira dzīvo Maskavas forštatē, kuru no sirds iemīlējusi. Savam radošajam garam meitene atrod pielietojumu arī reālajā dzīvē. Visapkārt ir tik daudz veidu, kā izpausties! Veidot sava dzīvokļa interjera dizainu… Šūt sev drēbes un gatavot savas šnites… Darbā Daira cieši saistīta ar dizainu un mārketingu, un tajā viņa pārliecinājās, ka var lieliski radīt pat bez papīra un zīmuļa, ja intuitīvi jūt, ko vēlas. Daira joprojām nezina, kāds tad ir tas oficiāli “pareizais” krāsu salikums, arī no “lielās” mākslas teorijas nezina itin neko. Tomēr ar “svaigu” intuīciju reizēm var sanākt pat interesantāk. Ar viņas radošo partneri Pauli bija citādi.
“Paulis ir viens no tiem cilvēkiem, kas mākslu nekad nav atzinis kā tādu pārlaicīgu, nesasniedzamu “stikla kalnu”. Aplūkojot mākslas darbus, viņš sev jautā – vai es arī tā varētu? Un izrādās, šo to pa reizei arī var. Varbūt par potenciālu mākslinieku piedzimst un talants pirmām kārtām ir spēja smalki just, rūpīgi strādāt un rezultātā radīt skaistas lietas? Mūsu pazīšanās laikā nekad nebiju iedomājusies, ka strādāšu radošā tandēmā kopā ar Pauli. Te vienu dienu viņš saka, ka vēlas iemācīties strādāt ar stiklu un gatavot vitrāžas. Izbrīnījos, labi zinot Pauļa pragmatismu, kurš dzīvi bija veltījis tehniskām lietām – celtniecībai, auto un jūrniecībai. Jau pēc pāris dienām viņš iegādājas slīpmašīnu, stikla griežamos “štrumus”, vecāku mājās uztaisa nelielu darbnīcu un saka – “es gribu radīt”. Tā kopējais bizness arī sākās,” atceras Daira.
Pirmā puķe – draudzenei
Vakaros pēc darba Paulis darbnīcā sāka apgūt kaprīzā stikla apstrādi. Daudz stikla tika tērēts, apgūstot tehnoloģiju. Tad viņš izgatavoja savu pirmo vitrāžas darbu. Tā bija stikla puķe – dāvana draudzenei. Zieds bija burvīgs, un viņi nosprieda, ka arī Daira procesā var piedalīties, veidojot vitrāžu skices un darba zīmējumus. Vakarā virtuvē ar pavisam vienkāršām līnijām uz papīra viņa uzskicēja kaut ko līdzīgu fēniksam. Nākamajā dienā Paulis parādīja ugunīgu stikla putnu… Lai izprastu, cik daudz tehnoloģijas ļauj realizēt no skicēs iecerētā, meitene arvien vairāk laika pavadīja Pauļa darbnīcā, skatoties, kā notiek tehniskais process, kādas līnijas stikls atļauj izgriezt. Tā šobrīd Daira zīmē un Paulis taisa. Amata prasmju pilnveidošana notiek pašmācības ceļā, un daudz stikla tiek tērēts arī šobrīd.
“Apbrīnoju Pauli par viņa entuziasmu un neatlaidību. Teica, ka iemācīsies, un iemācījās. Process mums abiem sagādā daudz prieka. Runā, ka jādara ir tas, ko mīli. Es vienkārši daru, kā jūtu, kā man sirds saka. Līdz brīdim, kad satiku Pauli, domāju, ka māksla ir tikai sirdī. Šodien domāju, ka sirds var pulsēt arī rokās,” spriež Daira.
Redīsu saime
Vispirms vajadzēja izdomāt, kā topošo radošo apvienību sauks. Naktīs Daira sēdēja un zīmēja visus iespējamos logo, saukļus un nosaukumus un nākamajā dienā atkal visu pārtaisīja. Un tā atkal un atkal, līdz nonāca pie “Redis”. Angliski “ready” (izrunā – “redī”) nozīmē gatavs. Latviešiem redīss ir viens no pašiem glītākajiem sakņaugiem, kas ar savu krāsu un nerātni optimistisko formu vēl maz izmantots.
Jaunieši nepamanīja brīdi, kad vaļasprieks kļuva par reālu uzņēmējdarbību. Ticamākais, tas sākās no brīža, kad Daira mini vitrāžām izveidoja sociālo tīklu profilu. Mini vitrāžas nēsāšana bija kaut kas svaigs, un cilvēki labprāt kļuva par “Redis” klientiem un sekotājiem. Paulim nācās pavadīt darbnīcā arvien vairāk laika, jo arvien grūtāk bija tikt galā ar pasūtījumu daudzumu. Daira naktis pavadīja pie datora, veidojot reklāmas kampaņas un zīmējot jaunas skices. Nācās mini vitrāžām atrast pareizo iesaiņojumu, sagatavot prezentācijas materiālus un citas biznesam svarīgas lietas. Jauniešiem viss bija jāizgudro pašiem, jo piemēru nebija kur ņemt.
“Godīgi jāatzīst, ka gāja traki. Bija negulētas naktis, daudz stresa un pārdzīvojumu. Bet tad viss pats no sevis nostājās savās vietās. Kaut kā dabiski sadalījām darbus. Es rūpējos par radošo pusi, Paulis par tehnisko. Pauļa ģimene ņēma rokās tirdzniecību. Man jāsaka liels paldies par atbalstu, ko viņi sniedza visu šo laiku. Izrādījās, ka tad, kad nopietni vajag, ģimenes lokā visiem atrodas kāds talants vai noderīgas zināšanas,” atceras Daira.
Putni ausīs
Nu jau ir izveidojies sabalansēts radošais tandēms, kas viens otru papildina. Dizaineri strādā ar jau gataviem krāsainiem stikliem no Amerikas, Vācijas un Brjanskas.
Darbs vienmēr sākas ar skici – ko, kādā krāsā un cik lielu taisīs. Tad tiek izgrieztas detaļas, tās tiek slīpētas, mazgātas, aplīmētas un salodētas. Lai izgatavotu vienu nelielu mini vitrāžu, piemēram, putnu, paiet apmēram trīs stundas, nemaz nerunājot par skices veidošanu. Stikla slīpēšana ir īpaši sīkumains un laikietilpīgs darbs, un Paulim pirksti nereti ir tulznās.
“Redis” ir 100% tradicionāla roku darba piekritējs un neizmanto nekādus palīgmateriālus, piemēram, plēves, lai aizstātu lodēšanu. Dara visu tā, kā to darīja vitrāžas pirmsākumos. Pirmā produkcija bija veltīta Latvijas jubilejai. Tie bija pie automašīnas spoguļa piekarināmi stikla Latvijas karogi, ornamentāli dekori un piespraudes Latvijas karoga krāsās.
Tad dizaineri ķērās klāt putniem un tapa dūjas, sīļi un zīlītes, kas ir karināmi logos un liekami uz galda. Tā kā dizaineri gribēja, lai stikla mini vitrāžai būtu arvien kāds jauns noderīgs pielietojums, top jauni vitrāžas brošu, kulonu, medaljonu un piekariņu varianti. Šobrīd izgatavoti arī pirmie auskari, kas saskanēs ar kulonu, piekariņu un gredzenu.
“Stikls ir ļoti kaprīzs un nepaklausīgs materiāls. Tik daudz gribas no tā radīt, taču instrumentu un stikla iespējas nav bezgalīgas. Tādēļ nākotnē vispirms vēlamies paplašināt savas tehniskās iespējas un iegādāties jaunus stikla apstrādes instrumentus. Ceram izveidot Rīgā atvērto stikla apstrādes studiju, kurā apmeklētāji var uz vietas apskatīt darba procesu un iegādāties produktu. Un mūsu vislielākais plāns un sapnis ir pieturēties pie tāda darba stila, kas mums visiem rada prieku,” smaida Daira.
