Foto – Stock.XCHING

Stiprā dzimuma vājās vietas veselībā 0

Pie urologa vīrietim ir vērts aiziet pat tādēļ, lai pārrunātu problēmas, ko ar citiem neērti apspriest, vai lai noskaidrotu nezināmo.

Reklāma
Reklāma

Vizītes vērtība


Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Urologs Alvis Laukmanis uzsver konsultāciju nozīmi, jo dažkārt seksuālas problēmas var pavisam negaidīti atklāt endokrīnās, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus. – Seksuālā dzīve nesekmējas, ja atklājas, ka kungam ir paaugstināts asinsspiediens vai slimi asinsvadi. Tad ārstēšana ir pavisam cita, un, normalizējot asinsspiedienu, arī intīmās attiecības uzlabojas, – skaidro urologs.

A. Laukmanis ir novērojis, ka daudzos gadījumos vīrieši nav gatavi iet pie ārsta un runāt par to, tāpēc slimības mēdz ielaist. Urologs izprot situācijas, kurās pacientam nav bijis pietiekami daudz informācijas par viņa veselības problēmu, taču šķiet nepiedodami, ka tās nav bijis arī ģimenes ārstam, kuram nav jāzina visas ārstēšanas nianses, taču ir jāpazīst simptomi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iespējams, daļu vīriešu joprojām biedē prostatas vēzim pastiprināti pievērstā uzmanība, jo tā arvien ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām vīriešiem. Taču vienlaikus tas nozīmē, ka šī slimība jāatklāj pēc iespējas agrāk, kamēr pacients vēl nejūt simptomus. – Vīrieši nemaz nezina, ka ar daudzām slimībām sākumstadijā var veiksmīgi tikt galā un nav uzreiz jāķeras pie skalpelīša! Dažkārt ir jānovēro – kontroles vizītes pie urologa nepieciešamas reizi gadā vai pat retāk. Piemēram, prostatas hiperplāzija ne vienmēr jāārstē radikāli, dažkārt pietiek ar medikamentiem. Tāpat arī prostatas vēža gadījumā – ir rādītāji, pie kuriem drīkstam tikai novērot, – skaidro A. Laukmanis.

Soli pa solim


Potenciālie vecāki, kuri regulāri smēķē vai lieto grādīgos dzērienus, nopietni apdraud vēl nedzimušā bērna veselību, tostarp reproduktīvās funkcijas. Katrā ziņā puikas pirmajai vizītei pie urologa jābūt zīdaiņa vecumā, lai apskatē pārliecinātos, vai jaundzimušajam nav iedzimtu slimību, un varētu tās laikus novērst. Šo pārbaudi var veikt arī pediatrs.

Starp citu, ASV Pediatru asociācija ir publiskojusi pētījumu rezultātus par autiņbiksīšu un spermas kvalitātes nelabvēlīgo saistību. Izrādās, autiņbiksītes kavē normālu ķermeņa siltumapmaiņu, kas vēlākā vecumā ietekmē gan dzimumdziedzeru funkcijas, gan spermatozoīdu kvalitāti.

Ja zēna augšanas laikā nav sūdzību, nākamā vizīte pie urologa ieteicama pusaudža vecumā pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Šajā vecumā biežāk konstatē iegūtas vai iedzimtas veselības problēmas, kas var apgrūtināt intīmās attiecības, piemēram, fimoze jeb priekšādiņas sašaurinājums rada diskomfortu, sāpes un iekaisumus.

A. Laukmanis mierina, ka vidējā dzīves posmā urologa apmeklējums vīrietim nepieciešams vien tad, ja ir sūdzības par veselību – kaut kas sāp vai velk, ir sataustāms sacietējums utt. Seksuālās aktivitātes vecumā biežāk mēdz atklāties traumu vai seksuāli transmisīvu slimību sekas.

Regulāras vizītes pie ārsta jāsāk plānot reizi gadā, pārkāpjot 50 gadu slieksni. Urologs to arī pamato: – Pēc šā vecuma sasniegšanas palielinās risks saslimt ar prostatas vēzi, jo samazinās testosterona līmenis, mainās vielmaiņa un pieaug ķermeņa svars. Par vizīšu biežumu jāvienojas ar urologu atkarībā no vīrieša veselības stāvokļa, bet uz asinsanalīzēm, kurās nosaka prostatas specifisko antigēnu jeb PSA, var norīkot arī ģimenes ārsts.

Reklāma
Reklāma

Organisma novecošanas laikā mainās urīnpūšļa funkcijas, nieru darbība, tādēļ ne vienmēr pārmaiņas liecina par saslimšanu.

Nost ar aizspriedumiem!


Mūsdienās ārstniecības metodes ir mainījušās un attīstījušās, salīdzinot pat ar situāciju pirms 10, ne vien 20–30 gadiem! Tās ir kļuvušas daudz efektīvākas un pacientam daudz ērtākas.

Ārsta un pacienta sadarbība sākas ar sarunu. Vienkāršākie izmeklējumi ir asiņu un urīna analīzes un sonoskopija. Pat daudziem vīriešiem psiholoģiski nepieņemamā digitāli rektālā izmeklēšana, ko ārsts veic ar pirkstu caur tūpli, ne vienmēr ir nepieciešama – tā ir lietderīga prostatas dziedzera slimību gadījumā.

Kliedējot bažas un bailes, urologs Edvīns Norvelis apstiprina, ka mūsdienās saudzīgs izmeklējums ir arī cistoskopija jeb urīnpūšļa apskate. Pirms daudziem gadiem tika izmantoti metāla instrumenti, un izmeklējuma diskomforts un sāpīgums vīriešus uz ilgu laiku atbaidīja no ārsta apmeklējuma. Mūsdienās katetri un citi instrumenti ir lokani, un izmeklējumi nav sāpīgi ne apakšējiem, ne augšējiem urīnceļiem. Turklāt, izmantojot dažādas tehnoloģijas, ir vairākas vizuālās apskates iespējas. Palielinoties izmeklējuma kvalitātei, pacientam ir samazinājušās nepatīkamās sajūtas.