“Nevilkt garumā! Pietiek dzīvot pēc Veselības ministrijas stabules!” Egila Līcīša feļetons 6
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arhivārs Š. kungs nenoskārstai (varbūt noder) vajadzībai man atsūtīja miroņu reģistru par sērgas aiznestiem 1918./1919. gadā spāņu gripas epidēmijā Rūjienas Dienvidu luterāņu draudzē un mirušiem 1854./1855. gada holeras uzliesmojumā Jelgavas latviešu draudzē.
Gripas upuru sarakstu aizsāk četrdesmitgadīgais rūjienietis Antons Namnieks, kurš mūžībā aizgājis 1918.18.10. Viņam pēc piecām dienām seko divdesmitgadniece no Burtniekiem Kristīne Melgalve, bet novembrī maisam gals vaļā.
Bommiki Ancis ar Lienu nomirst ar divu dienu starpību. Veco Zariņu Kārli ar dēlu Ērmani Miķeli viņā saulē aizsauc attiecīgi 3. un 4. novembrī. Ļaudis apmirst kā mušas Oleros, Jeros, Tērnejā, tā arī nesagaidījuši valsts dibināšanas dienu.
Decembrī nāves pļauja turpinās, nesaudzējot ne viengadīgo Meirēnu Almu Adelīnu, ne 18 gadus jauno Lapss Pēteri, ne 70 gadus nodzīvojušo Kristīni Lūsi.
Janvārī apdomājusies, nāve aizrauj vēl pa dzīvībai 1919. gada februārī, maijā – kopā dažādos mūža gados īsā laikā miruši 80 rūjienieši.
Šnabovics Karls, Nebēda Anna, Zembers Fricis, Leite Anlīze, Krū Janis, Pāperdīka Grieta ir senāku gadu nelaiķi, koliera nāvētie Jelgavas apriņķī, kad 1854. gada 11. augustā vien ir septiņi upuri, ar divgadīgo Oto Freibergu sākot un ar 90 gadus veco Ansi Gunevski beidzot.
Sērga plosījusies pārsvarā vasaras mēnešos, pierimst 1855. gada oktobrī.
Arī te kopskaitā pāri 80 upuriem.
Jā, tās bija epidēmijas, kur Latvijas teritorijā nāve ar savu instrumentu izrāva no iedzīvotāju vidus tūkstošiem vēl šūpulī dusošas, zaļoksnas un vecūkšņu dzīvības, saimniekus un kalpus, skolmeisterus un pečkurus.
Tais laikos cilvēki droši vien mazāk sargāja veselību, mazāk klausīja infektologu priekšrakstiem.
Ne visur ievēroja divu metru sociālo distanci, nepārvietojās ar šalli aizsegtām mutēm, deguniem un uz pleca uzmestiem dvieļiem (lietājamiem pēc roku mazgāšanas).
Viņi nepalika mājās!
Kas zina, dziedāja korī “Rūvenieks”, tādējādi kļūstot par vieglu laupījumu pilienveidā pārnēsājamai infekcijai! Un medicīniskais nodrošinājums, lai pievārētu spāņu gripu un holeru, ar bij švakāks.
Pievienojiet no simt gadu vēstures uznirušiem datiem šīgada skaitļus, ka 38 noslīkuši un pāri 40 bojā gājuši ceļu satiksmes negadījumos, un salīdziniet ar koronavīrusa nāvēto 24 cilvēku skaitu.
Tad ir skaidrs, kāpēc arhivārs, kurš radis vientulībai starp noputējušām dārgumu raktuvēm, zemapziņā vairs negrib dzīvot kā mūks klostera noslēgtībā, un Š. kungam piegriezies slapināt rokas pēc katras iziešanas sabiedriskā vietā.
Tāpēc prezidents Levits, kurš spēlē galveno lomu valsts dzīvē, viņnedēļ sauca: Ave, sol! – un steidzināja, skubināja un drošināja premjeru Kariņu – atveriet logu slēģus, ielaidiet svaigu gaisu, raujiet slūžas vaļā! – jo arī valsts galva nevar strādāt notālēm, ieķepis pilī kā līmē.
Prezidenta drēbēm jāsmaržo pēc tāliem ceļojumiem, kārtojot ārlietas, valstu pirmajām personām jātiekas klātienē, līderis nedrīkst valstīties bezspēcībā sausu muti kā smiltīs izmesta zivs.
Prezidents kā uzvilkts bij teicis un atkārtojis – Saeimai steidzamības kārtā jāpieņem atbilstošs likums par ārkārtas stāvokļa izbeigšanu! Latvijas ļaudis to atbalsta, jo jūtas miesiski labi, garīgi moži un radoši atraisīti, ar pašizolācijā notērētiem tualetes papīra krājumiem.
– Saturieties! – būdami vēl bāli un vaska dzeltenumā, kā jau tikko no karantīnas iznākuši, cilvēki uzsauc saviem Alpu kalnu kāpēju zābakiem, Āfrikas eksotisko tauriņu ķeramajiem tīkliņiem, Parīzes Lafajeta galeriju milzīgajiem šopinga groziem, pasaules jūrmalās guloša ziemeļnieka ādu sargājošiem pretiedeguma krēmiem un “Ray Ban” saulesbrillēm – mums ir lieli plāni!
Latvieši grib skatīt svešas, skaistas zemes, ainaviskus dabas skatus un meklēt piedzīvojumus tālienē! Veriet plašāk vārtus, ļaujiet ne tikai pa sētas spraugām, vieglāk pārkāpjamām vietām tikt viņpusē!
Un resni vasarnieki, atpūtnieki ir vajadzīgi mūsu ekonomikai, tūrisma un viesmīlības sektoram!
Šī nav dezinformācija un panikas celšana, bet uz pētījumiem balstīts, stāvokli izvērtējošs materiāls. Epidemiologu novērotā situācija liecina, ka vīrusa izplatība Latvijā ir mērena, lai neteiktu – zema.
Testēšana parāda pāris jaunatklātu inficēto dienā. Sabiedrības uzvedības modelis atbilst pašreiz uzliktiem ierobežojumiem, bet vai līgošana notiks tikai mazās kompānijās pie viena ugunskura?
Valsts prezidents tamdēļ bij sadalījies divi daļās. Viena bij jūsmīgais romantiķis, otra pastāvēja kā vērotājs reālists.
Valsts galvas otrais es vēl tā kā vilka pirmo aiz stērbeles nespert nedrošus soļus, nelēkt pa divi trim pakāpieniem uzreiz, kamēr straujums ņēma virsroku un prezidents nokomandēja – nevilkt garumā! Pietiek dzīvot pēc Veselības ministrijas stabules!
