Streļčenoks apņēmies izcīnīt KNAB neatkarīgas iestādes statusu 0

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir jābūt pilnīgi neatkarīgai iestādei, bet tā uzraudzību un kontroli varētu uzticēt tiesai, prokuratūrai un Satversmes aizsardzības birojam (SAB), šādu viedokli šodien preses konferencē pauda KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kurš patlaban par minēto koncepcijas projektu gaida atzinumus no vairākām institūcijām.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Koncepcijā par KNAB statusu ir izstrādāti divi varianti, bet Streļčenokam lielākas simpātijas ir pret otro, ko atbalstot arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, “Delna” un “Providus”.

Šajā otrajā variantā ir noteikts, ka KNAB tiek “izņemts” no Ministru kabineta padotības sistēmas, nosakot biroja neatkarību no izpildvaras un nodrošinot adekvātu ārējo un iekšējo kontroli. Plānots izveidot ārējo uzraudzības komisiju, kurā ietilptu Saeimas apstiprinātie iestāžu vadītāji vai amatpersonas no Augstākās tiesas, SAB, Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras. Tāpat šajā variantā paredzēts, ka KNAB budžeta pieprasījumu jeb projektu un darbības stratēģijas izpildi reizi gadā, kā arī stratēģijas projektu reizi trijos gados vērtē uzraudzības komisija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja tiktu akceptēts un ieviests šis koncepcijas variants, pēc Streļčenoka domām, būtiski tiktu mazināta politiskā ietekme uz KNAB, tiktu veicināta sabiedrības uzticēšanās, mazinot bažas par politisko ietekmi. Streļčenoks šodien apliecināja, ka kopš viņš stājies priekšnieka amatā, neviena politiskā amatpersona viņu gan nav mēģinājusi ietekmēt.

Koncepcijas pirmais variants ir nedaudz atšķirīgs – tajā paredzēts saglabāt Ministru kabineta pārraudzību, bet nodrošinot KNAB autonomu funkcionēšanu, precizējot normatīvos aktus attiecībā uz priekšnieka amata pretendentu atlases un viņa darbības izvērtēšanas komisiju sastāviem, novēršot politisko amatpersonu dalību. Tāpat šajā variantā ietverts punkts par biroja padomes kompetences palielināšanu, mazinot priekšnieka vienpersonisko varu. Streļčenoks skaidroja, ka ar to domāts, ka priekšnieks par biroja struktūru, budžetu un citiem jautājumiem, konsultējas ar kolēģiem un lēmumu pieņem pēc kopīgas jautājuma apspriešanas. Ar šo variantu gan netiktu izslēgta politiskā ietekme uz KNAB, norādīja Streļčenoks.

LETA jau ziņoja, ka KNAB jau gadiem centies panākt autonomas iestādes statusu, bet nekad tālāk šis jautājums kā par iesniegšanu valdībā nav ticis apspriests.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.