Suns grauž, rok bedres vai bēg no mājām: iespējams, dzīvnieks sirgst ar atšķirtības sindromu 5
Atšķirtības sindroms ir suņa stresa reakcija uz saimnieka prombūtni. Suņi, kas ir pārlieku pieķērušies saimniekiem, ir vairāk pakļauti riskam piedzīvot atšķirtības sindromu. Arī suņiem jāprot būt patstāvīgiem, tomēr ne visi cilvēki to saprot, atšķirtības sindromu skaidro Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Briķe.
Kādi suņi šim sindromam ir pakļauti visbiežāk?
“Konkrēti atšķirtības sindroma cēloņi nav zinātniski atklāti un pierādīti, tomēr ir novērots, ka noteiktām suņu grupām ir līdzīgas uzvedības izpausmes brīžos, kad suns atstāts viens, piemēram, suņiem, kas no mazotnes radināti vienmēr atrasties blakus saimniekam. Izteikti tas ir manāms dekoratīvo šķirņu pārstāvjiem, kurus ir ļoti ērti paņemt līdzi ikdienas gaitās. Vēl viena šāda grupa ir suņi, kas zaudējuši savu pirmo saimnieku un nonākuši dzīvnieku patversmēs. Jaunā saimnieka prombūtne sunim var radīt satraukumu par to, ka tas atkal ir pamests”, – stāsta kinoloģe.
“Tāpat ir vairāki citi cēloņi, kas var izraisīt atšķirtības sindromu. Izmaiņas suņa ikdienas ritmā var būt viens no cēloņiem. Ja suns ir pieradis, ka tiek atstāts viens uz noteiktu laiku un šis laiks pēkšņi palielinās, tas var izraisīt atšķirtības sindromu. Piemēram, ja suņa saimnieks strādā no mājām, bet pēkšņi jāsāk strādāt darbavietā. Atšķirtības sindromu var veicināt arī dzīvesvietas maiņa un izmaiņas ģimenes sastāvā, piemēram, ja kāds no ģimenes locekļiem nomirst vai izvācas no mājām,” – skaidro Monta.
Grauž, gaudo, rok, bēg no mājām?
“Pierādījumus par to noteikti atradīsi, pārnākot mājās, vai arī tev par dzirdēto pastāstīs kaimiņi,” – norāda kinoloģe.
Daži suņi nokārtojas iekštelpās, kamēr saimnieks tur neatrodas. Ja suns iekštelpās nokārtojas saimnieka klātbūtnē, iemesls nav atšķirtības sindroms. Tāpat par atšķirtības sindromu liecina nepārtraukta un nenogurdināma gaudošana un riešana, kuras cēlonis nav kāds apkārtējās vides radīts impulss, piemēram ātrās palīdzības auto sirēnas. Ja pamani, ka tavs mīlulis demolē māju vai košļā, grauž un plēš visu, kas pagadās pa zobam, skrāpē durvis vai rok bedri pie ieejas, arī tas liecina par stresa reakciju.
Šāda uzvedība ir ļoti bīstama, jo suns var sevi smagi savainot. Mukšana no mājām un pat netipiska veida soļošana var liecināt par atšķirtības sindromu. Piemēram, suns sāk soļot uz apli vai uz priekšu un atpakaļ. Skaidrs, ka pēc šiem kritērijiem dažreiz ir grūti noteikt, vai sunim ir atšķirtības sindroms, jo tādu pašu uzvedību var radīt arī satraukums vai nepietiekama apmācība. Tādēļ ir ļoti svarīgi par atšķirtības sindromu runāt ar kinologu vai vetārstu, kas palīdzēs noskaidrot un apstiprināt diagnozi.
Vai iespējams izvairīties no atšķirtības sindroma?
Pieņemot mājās kucēnu, tas jāradina pie apstākļiem, kuros saimnieka nav blakus, jāsocializē ar citiem suņiem, cilvēkiem un vietām.
Ienākot mājās, nedrīkst uzreiz sākt lielas sasveicināšanās ceremonijas ar suni – sākumā nepievērs tam uzmanību, liekot saprast, ka tava atgriešanās mājās ir pilnīga normāla un tam nav īpašas nozīmes. Tas pats attiecināms uz došanos prom. Nav nepieciešams lieki satraukt suni ar nepārtrauktu mīļošanu un laimes kliedzieniem.
Pirms došanās prom, pārliecinies, ka suns ir saņēmis pietiekamu devu aktivitāšu pastaigā. Ja suns būs noguris, tam nebūs tik lielas vēlmes postīt mājokli.
Atstāj sunim kādu nodarbi – labs risinājums ir rotaļlietas, kuras iespējams uzpildīt ar kārumiem, un suns būs nodarbināts, mēģinot tos dabūt no rotaļlietas laukā.
Ja tas ir iespējams, ņem savu suni līdzi uz darbu.
Atšķirtības sindroma izpausmes var mazināt dažādi medicīniski preparāti. Par tiem konsultējies ar savu vetārstu.
