Ilga Šuplinska.
Ilga Šuplinska.
Foto: LETA/Zane Bitere

Šuplinska: Jaunā izglītības standarta apstiprināšana ir vēsturisks notikums 2

Jaunā vidējās izglītības standarta apstiprināšana ir vēsturisks notikums, pārliecināta izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Ministre pēc valdības sēdes, kurā vadlīnijas apstiprinātas, pauda, ka jaunais standarts dos ceļu fundamentālām izmaiņām sabiedrības domāšanas un attieksmes struktūrā. Vienlaikus jaunais standarts prasīs papildu darba ieguldījumu kā no politikas veidotājiem, tā arī izglītības darbiniekiem, skolēniem un viņu vecākiem.

Ministre skaidroja, ka jaunais standarts paredz bērnu centrētu pieeja. Līdz ar šī gada 1.septembri pēc jaunā izglītības standarta sākušas strādāt pirmsskolas. Šuplinska pauda cerību, ka līdz ar pārmaiņām palielināsies bērnu iesaiste interaktīvā pasaules izzināšanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Skeptiķiem, kas skatījušies uz standartu no aspekta, ka varētu sarukt bērnu zināšanas, būtu jāsamazina skepse, jo jauniešiem svarīgi ir prast analizēt arvien pieaugošo informācijas apjomu ikdienā,” teica politiķe, piebilstot, ka visas pārmaiņas vērstas uz to, lai bērni būtu krietni zinošāki, spējīgāki un pilsoniski aktīvāki.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka valdībā apstiprinātais izglītības standarts nodrošinās iespējas attīstīt katra jaunieša individuālās spējas.

“Tas ir nozīmīgs notikums, jo par jauno standartu tiek runāts jau gadiem. Tā ir iespēja nodrošināt to, lai jaunatne būtu sagatavota – lai nav katrs jaunietis apmācīts pēc viena šablona, bet lai varētu izkopt katra skolēna individuālās spējas,” vērtēja premjers.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) tāpat norādīja, ka izmaiņas izglītības standartā ir sen gaidītas. Reirs akcentēja, ka arvien izglītotāka sabiedrība spēs valsts ekonomikā ienest arvien vairāk līdzekļu.

“Valsts ieņēmumus veido katrs no mums – jo izglītotāks valsts iedzīvotājs, jo lielākus ieņēmumus budžetā tāds iedzīvotājs varēs dot. Pie mūsu Eiropas demogrāfijas nedrīkst zaudēt nevienu bērnu. Individuāla pieeja dos katram bērnam iespēju rast sevi lielajā pasaulē,” secinājis ministrs.

Kā ziņots, valdība otrdien pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām jau no nākamā gada būs jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.

Vidējās izglītības sistēmas modeļa un satura izmaiņas, kas pilnībā stāsies spēkā 2021.gadā skars vidusskolēnus, pedagogus un izglītības iestādes. Tas ir turpinājums jau iesāktajai pakāpeniskajai pārejai uz kompetenču pieejā balstīto izglītību, ko šogad sāk īstenot pirmsskolās.

Reklāma
Reklāma

Skolām būs jāpiedāvā padziļināto kursu komplekti un jāizveido savs piedāvājums. Katrai no vidusskolām būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu komplekti ar četriem padziļinātiem kursiem, no kuriem skolēns izvēlēsies trīs. Katru kursu komplektu veidos trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.