Šuplinska otrdien lūgs valdību atbalstīt pagaidu noregulējuma pārsūdzēšanu Muižnieka lietā 0
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) otrdien, 8.oktobrī, lūgs Ministru kabinetu atbalstīt tiesas pieņemtā pagaidu noregulējuma pārsūdzēšanu Indriķa Muižnieka lietā, aģentūrai LETA sacīja pati ministre.
Vaicāta, vai šo jautājumu ir apspriedusi ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), ministre atbildēja apstiprinoši. “Premjera pozīcija ir iegūt pēc iespējas ātrāku rezultātu. Viņa bažas saistītas ar to, ka jautājuma ilgais process kavēs augstākās izglītības pārvaldes modeļa ieviešanu,” sacīja Šuplinska.
Ministre teica, ka kopā ar juristiem premjerministram skaidroja, ka to ieskatā, tiesas “pirmsšķietamais lēmums” norāda uz atšķirīgu interpretējumu par ievēlēšanas procesu, kā arī par punktu, kas attiecas uz Ministru kabineta un Izglītības un zinātnes ministrijas lomu šajā procesā.
Kā sacīja Šuplinska, ir svarīgi pārliecināties, kādas ir Ministru kabineta funkcijas un vai, mainot vai labojot Augstskolu likumu, ir nepieciešami būtiskāki redakcionālie labojumi. Viņasprāt, šī pārsūdzība ļautu nostiprināt pārliecību par atsevišķām juridiskām normām, kas tiek interpretētas.
Ministres ieskatā, tiesa lēmumā par pagaidu noregulējumu skaidro, kā vajadzētu notikt vēlēšanām, nevis, kā tās patiesībā notika, un tas viņu pārsteidzot. Tāpat viņa norāda, ka neesot parādījies iztirzājums tam, ka līdz pat ierašanās brīdim uz ārkārtas LU Satversmes Sapulci 6.jūnijā, dalībnieki nezināja, ka dienas kārtībā iekļautas rektora vēlēšanas, kā arī netika teikts, ka tā ir otrā kārta.
Premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūrai LETA atzina, ka gadījumā, ja izglītības un zinātnes ministre virzīs valdībā jautājumu, kas paredz atbalstīt tiesas pieņemtā pagaidu noregulējuma pārsūdzēšanu Muižnieka lietā, tad šis jautājums tiks izskatīts un attiecīgi arī lemts par tā tālāku virzību.
Tikmēr Muižnieks nosūtījis premjerministram vēstuli, aicinot sākt sarunas par ārpustiesas strīda noregulējumu, vēsta “LNT Ziņas”. “Es biju gatavs risinājumam, lai neturpinātu tiesvedību. Priekšlikums būtu, ka ministrija līdz ar to Ministru kabinets, atzīst Satversmes sapulces lēmumus un Latvijas Universitātes saimes izteikto gribu,” norādīja Muižnieks.
LETA jau ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa 30.septembrī apturēja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš augusta beigās netika apstiprināts LU rektora amatā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tika apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi Gvido Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks. Tāpat šobrīd ir zudis tiesiskais pamats atkārtoti organizēt rektora vēlēšanas, skaidroja tiesā.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Šobrīd vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.
Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.
Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.
Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties, taču to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.
Otrdien Kariņš Latvijas Radio norādīja, ka valdībai būtu jāmeklē ceļš, kā beigt tiesvedības procesu ar Muižnieku saistībā ar viņa neapstiprināšanu LU rektora amatā. Premjers paziņoja, ka valdības lēmums Muižnieka jautājumā bijis pilnībā Šuplinskas atbildība, jo viņa uzstājusi, ka ir stingri argumenti Muižnieku neapstiprināt rektora amatā, taču tagad izrādās, ka tā tomēr nav.
Kariņš pauda, – ja valdības lēmums Muižnieka jautājumā nav bijis pareizs, tad tas būtu jāatzīst, iespējams, būtu jāpārtrauc tiesāšanās un varētu Muižnieku apstiprināt LU rektora amatā. Politiķis pieļāva, ka varbūt šajā jautājumā tomēr ir vērts sagaidīt pirmās instances tiesas lēmumu, tomēr viņš neredzot, ko valsts no tiesāšanās varētu gūt.
“KPV LV” frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens aģentūrai LETA norādīja, ka Muižnieka precedents mainīs spēles noteikumus valdības lēmumu pieņemšanā. Tagad ir izveidojies precedents, kas likšot paraudzīties citādāk uz valdību veidojošo partiju koalīcijas lēmumiem un to atbildību. “Valdībai daudz uzmanīgāk būs jāizvērtē savu ministru priekšlikumi un par pamatu vienam vai otram balsojumam nedrīkstēs būt politiskais spiediens un politiskais uzstādījums,” norādīja “KPV LV” frakcijas vadītāja vietnieks.
“Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts savukārt norādīja, ka pašreizējais tiesas lēmums Muižnieka lietā ir apstiprinājis partiju apvienības bažas, vai valdības lēmums būs tiesisks. Pavļuts skaidroja, ka partiju apvienības ministri piekāpās un atbalstīja šo lēmumu pēc tam, kad Ministru prezidents paudis aicinājumu atbalstīt ministri.
Arī Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ministri, lemjot par Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā, paļāvās uz Šuplinskas pozīciju, norādīja VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava. Viņš sacīja, ka jautājums par to, vai pārsūdzēt tiesas lēmumu, ir Šuplinskas ziņā.
Tikmēr Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), izvērtējot izglītības un zinātnes ministres pēdējo mēnešu izteikumus un darbības, uzskata, ka ministre “ne vien ir demonstrējusi nekompetenci un nevēlēšanos sadarboties ar nozares pārstāvjiem, bet arī grāvusi LU reputāciju, pieņemot prettiesisku lēmumu, par ko lēmusi arī tiesa”. Līdz ar to ZZS valdē pieņemts lēmums aicināt Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu Šuplinskai.
Pagaidām atbalstu šai iniciatīvai ir pauduši ZZS deputāti Uldis Augulis, Armands Krauze, Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Raimonds Bergmanis, Dana Reizniece-Ozola, Gundars Daudze, Janīna Jalinska un Jānis Vucāns un pie frakcijām nepiederošās deputātes Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karina Sprūde.
Šuplinskas demisijas pieprasījumu Saeima varētu skatīt sēdē 10.oktobrī. Šīs sēdes darba kārtībā gan vēl ir jāapstiprina parlamenta Prezidijam.
Valsts prezidents Egils Levits otrdien vēstīja, ka neuzskata, ka izglītības un zinātnes ministrei būtu jāatkāpjas no amata pēc tam, kad tiesa lēma apturēt Ministru kabineta lēmumu neapstiprināt LU rektora amatā Muižnieku.
