“Swedbank” maina pensiju plānu ieguldīšanas standartus 1
No šī gada jūnija “Swedbank” ir pakāpeniski uzsākusi piemērot ilgtspējas principus visiem pensiju 2. un 3.līmeņa plāniem.
Tas nozīmē, ka turpmāk stingrāk tiks vērtēti ieguldījumu vides, sociālie un korporatīvās pārvaldības aspekti.
Piemēram, vai ieguldījumi veicina apkārtējās vides saudzēšanu, cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību ievērošanu, nodrošina iespējami augstu uzņēmējdarbības ētiku un citus ilgtspējas principus.
Papildus jau tradicionālajiem kritērijiem, kas skar uzņēmumu drošību, attīstības potenciālu, uzticamību un citus, ilgtspējīgu ieguldījumu politika paredz rūpīgi izvērtēt arī dažādus ilgtspējas kritērijus, piemēram, uzņēmuma ietekmi uz vidu un klimatu.
Tāpēc turpmāk, veicot uz ilgtspēju balstītu ieguldīšanu, “Swedbank” atturēsies no ieguldījumiem tādos uzņēmumos, kas pārkāpj iepriekšminētos principus, vai tautsaimniecības nozarēs, kas nav savienojamas ar ilgtspēju.
Tāpat ilgtspējīgu ieguldījumu politika paredz iespēju ietekmēt domāšanu biznesa vidē ne tikai ar savu investīciju politiku, bet arī izglītojot klientus-uzņēmumus par ilgtspējas principu piemērošanu savai darbībai.
“Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš norāda, ka ar savu izvēli par to, kurš pārvaldīs mūsu pensiju plānus, varam ietekmēt ilgtspējīga nākotnes biznesa attīstību, jo pensiju fondi investē mūsu pensiju kapitālu dažādu valstu uzņēmumos.
Arī pasaules prakse rāda, ka jau šobrīd atbildība pret vidi, sociāla rakstura jautājumi un labas pārvaldības principi īpaši rūp jaunajai uzņēmēju paaudzei, t.s. tūkstošgades paaudzei, un lielākie ieguldījumu fondi piemērojas šai tendenci.
Arī “Swedbank” redz savu atbildību ilgtspējas veicināšanā, tāpēc banka piemēros ilgtspējīgu ieguldījumu politiku visiem pensiju 2. un 3.līmeņa plāniem.
“Praktiski tas nozīmē, ka mēs, piemēram, neveiksim tiešus ieguldījumus uzņēmumos, kuri neievēro cilvēktiesības, kas veic ķīmisko, bioloģisko vai tamlīdzīgu ieroču ražošanu, kā arī izvairīsimies no investīcijām tabakas ražotājos vai ogļu ieguves uzņēmumos, kuriem šie ienākumi pārsniedz noteiktu slieksni no ieņēmumiem.”
Šādu uzņēmumu un nozaru saraksts regulāri tiek pārskatīts un atjaunots.
Tāpat, piemēram, veicot ieguldījumus kāda uzņēmuma obligācijās, “Swedbank” dos priekšroku “zaļajām” obligācijām, ja tādas būs pieejamas.
“Dosim arī priekšroku ieguldījumu fondiem, kuru pārvaldnieki ir pievienojušies ANO Atbildīgas ieguldīšanas principiem (UN PRI), šādi apliecinot ilgtspējas faktoru ievērošanu savā darbībā. Tiesa, pāreja uz ilgtspējīgu ieguldīšanu prasīs laiku, jo ir nepieciešama iespējami plaša ilgtspējīgi un atbildīgi domājošu ieguldījumu fondu bāze, kuri šos principus iekļāvuši savā ikdienas darbā,” stāsta P. Stepiņš.
Kā ilgtspējas principu piemērošana pensijas kapitāla ieguldīšanai ietekmēs ienesīguma rādītājus?
P. Stepiņš skaidro, ka iespējami augstāka ienesīguma nodrošināšana ilgtermiņā ir “Swedbank” kā pensiju pārvaldnieka viens no svarīgākajiem mērķiem.
Atslēgas vārds šeit ir “ilgtermiņā”, kas liek bankai uzmanīgi vērtēt uzņēmumus ar augstākiem darbības riskiem, tostarp, arī tādus, kuri par vides, sociāla rakstura un pārvaldības jautājumiem nedomā (un tā faktiski “izkrīt” no visaptverošu pārmaiņu plūsmas).
Tāpēc izvairīšanās no uzņēmumiem, kuri ir būtiski pakļauti ar ilgtspēju saistītiem riskiem, samazina ieguldījumu risku un potenciālus zaudējumus.
Turklāt “Swedbank” novērojumi rāda, ka uz ilgtspēju vērsti uzņēmumi uzrāda labākus rezultātus biznesā.
“Ilgtspējīgi uzņēmumi meklē radošus risinājumus iepriekšējām tehnoloģijām, kas palīdz izstrādāt jaunas tehnoloģijas ar ievērojami augstāku pievienoto vērtību. Tāpēc ilgtermiņā – jā – šāda ieguldījumu politika, mūsuprāt, palielinās pensiju kapitāla atdevi, un ir laba ziņa visiem pensiju krājējiem,” akcentē P. Stepiņš.
