“Tagad par sili var plēsties, pat paliekot ārpus fermas!” Sociālajos tīklos ironizē par partijas “Mēs mainām noteikumus” ķīviņiem 0
Pēc 15. Saeimas vēlēšanām partijā “Mēs mainām noteikumus” (MMN) izcēlušās nopietnas domstarpības. Lai gan politiskajam spēkam neizdevās iekļūt parlamentā, tas ieguvis tiesības pretendēt uz valsts finansējumu. Tikmēr partijas iekšienē sākusies cīņa par vadību, kas noslēgusies ar vairāku biedru izslēgšanu. Notiekošais nav paslīdējis garām arī sociālo tīklu lietotājiem, kuri ar ironiju vērtē partijas solījumus mainīt Latvijas politisko sistēmu.
Kā ziņo aģentūra LETA, partija “Mēs mainām noteikumus” 14. oktobrī valdes sēdē nolēmusi izslēgt trīs biedrus – Mārtiņu Krustu, Pēteri Bahuru un Aigu Bahuru. Partijas valdes loceklis Jāzeps Baško skaidrojis, ka šie cilvēki zaudējuši valdes uzticību. Neviens no viņiem uz savas lietas izskatīšanu neesot ieradies.
Konflikts sācies pēc tam, kad Krusts paziņojis par nodomu kandidēt partijas valdes vēlēšanās. Viņš apgalvojis, ka partijā izveidojušies divi konkurējoši vadības centri, un pašreizējai vadībai pārmetis mēģinājumus pārņemt kontroli pār politisko spēku. Krusts arī aicinājis biedrus vadības jautājumus risināt partijas kongresā.
Savukārt Baško iepriekš noliedzis, ka partijā notiktu šķelšanās vai biedru mērķtiecīga izslēgšana. Viņš Krusta pārmetumus raksturojis kā nepamatotus, uzsverot nepieciešamību ievērot partijas disciplīnu.
Jau 7. oktobrī no MMN vadītāja amata atkāpās režisors Alvis Hermanis. Viņš atzina, ka nav spējis pārliecināt sabiedrību par piedāvātajām pārmaiņām, un ieteica partijas vadību uzticēt Baško. Hermanis arī paziņoja, ka turpmāk koncentrēsies uz savas apziņas un paradumu maiņu.
15. Saeimas vēlēšanās MMN saņēma 3,43% balsu, kas nebija pietiekami iekļūšanai parlamentā, taču ļauj pretendēt uz valsts budžeta finansējumu. Kā aprēķinājis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, nākamgad partijai varētu pienākties aptuveni 205 000 eiro. Šī summa gan vēl nav galīgi noteikta, jo tiek apspriestas izmaiņas partiju finansēšanas kārtībā.
“Noteikumi tiešām tiek mainīti!”
Partijas pēcvēlēšanu notikumi raisījuši diskusijas arī sociālajos tīklos. Platformā “Threads” lietotāja Līksma Bārbala publicējusi ironisku ierakstu, kurā atskatās uz MMN politisko ceļu un tās pašreizējām domstarpībām.
Viņa atgādina, ka partija ar Alvi Hermani priekšgalā vēlēšanās ieguvusi aptuveni 3,4% balsu un tagad varētu saņemt ievērojamu valsts finansējumu.
Ieraksta autore ar humoru apraksta situāciju, kurā Hermanis pēc neveiksmīgā vēlēšanu rezultāta nolēmis pievērsties personīgām pārmaiņām, bet pārējiem partijas biedriem nākas risināt jautājumus par vadību un turpmāko darbību.
Īpašu uzmanību viņa pievērš Mārtiņa Krusta izslēgšanai pēc viņa paziņojuma par kandidēšanu partijas valdes vēlēšanās.
Autores ieskatā partijas solījumi mainīt politiskos noteikumus ieguvuši gluži negaidītu pavērsienu – tā vietā, lai mainītu valsts pārvaldi, politiskais spēks nonācis līdz iekšējiem strīdiem.
“Sākumā bija ‘Bez partijām’, tad ‘Republika’, tad ‘MMN’, un finālā — parasts kašķis par 200 štukām. Klasika!” ironizē ieraksta autore.


“Par sili var plēsties, pat paliekot ārpus fermas”
Diskusija piesaistījusi arī citus sociālo tīklu lietotājus, kuri notiekošo komentē gan ar humoru, gan kritiku.
Māris situāciju raksturojis īpaši trāpīgi: “Tagad par sili var plēsties, pat paliekot ārpus fermas.”
Savukārt cits komentētājs uzskata, ka politisko noteikumu maiņa pati par sevi neatrisina cilvēku savstarpējās attiecības un strīdus par naudu. Viņš ironizē, ka noteikumus mainīt varot, bet cilvēku alkatību – ne.
Ne visi komentētāji gan nostājušies izslēgto biedru pusē. Piemēram, kāds Krusta darbību vērtē kritiski un uzskata viņa izslēgšanu par pamatotu. Vienlaikus viņš pārmetumus velta arī pašai politisko partiju finansēšanas sistēmai, kas, viņaprāt, rada augsni līdzīgiem konfliktiem.
Diskusijā izskanējušas arī dažādas spekulācijas par mazo partiju finansēšanu un to iespējamo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Daži komentētāji pieļauj, ka lielākiem politiskajiem spēkiem varētu būt izdevīga mazāku partiju pastāvēšana, lai sadalītu konkurentu vēlētāju balsis. Citi šādus pieņēmumus apstrīd, atgādinot, ka daļa mazo partiju tieši finansējuma trūkuma dēļ nespējusi sasniegt vēlētājus.



