Taigers sirds operāciju nepārdzīvoja. Vetārsti aicina saimniekus meklēt palīdzību laicīgi 2
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārajā klīnikā otro reizi veikta sarežģīta iedzimta sirds slimības operācija – plaušu artērijas stenozes balondilatācija. Diemžēl rotveilera šķirnes suns Taigers operācijā pagājušajā nedēļā neizdzīvoja.
Kā pastāstīja klīnikas direktore Linda Kokoreviča, šāda ķirurģiska iejaukšanās dzīvniekam Latvijā notika otro reizi. Pirmā operācija bija sekmīga, un suns jau no tās ir atkopies. Ņemot vērā, ka bērniem Latvijā šāda veida operācijas veic apmēram 200 reižu gadā, Taigera, kā arī iepriekšējā suņa operācijai piesaistīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgu Valtu Ozoliņu.
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, Klīniskā institūta asociētais profesors Ilmārs Dūrītis atzina, ka patoloģija, ar kādu sirga Taigers, dzīvniekiem nav retums: “Problēma ir iedzimta sirds kaite. Šajā gadījumā asinsvads, kas nes asinis no sirds uz plaušām, ir iedzimti šaurāks, nekā vajadzētu būt. Parasti 40 kg sunim plaušu artērija ir 2,5 cm plata, bet šajā gadījumā šī vieta bija vien 8 mm plata. Asinīm pa šo sašaurinājumu ir ļoti grūti izplūst. Izmantojot lietoto metodi, varam ieiet artērijā caur sirdi, caur asinsvadiem, atrast diagnosticēto sašaurinājumu un to paplašināt.”
Profesors Dūrītis norādīja, ka Taigeram problēma diagnosticēta diezgan vēlu – divu gadu vecumā. Diagnosticējot slimību agrāk, arī izdzīvošanas iespējas uzlabojas. Viņš uzsvēra, ka pasaulē pozitīvs iznākums ir apmēram 70 – 80% šādu procedūru. Ja neveic ķirurģisku iejaukšanos, suni var mēģināt uzturēt pie dzīvības ar medikamentu palīdzību, bet ilgāk par diviem trim gadiem suns nedzīvojot. Sekmīgas operācijas gadījumā suns var nodzīvot ilgu un garu mūžu.
“Principā procedūra noritēja veiksmīgi, bet īsi pēc tam sākās komplikācijas – sirds ritma traucējumi, kurus diemžēl neizdevās novērst,” par Taigera operāciju stāsta I. Dūrītis. “Šādai procedūrai vienmēr ir liels risks, un pieredze rāda, ka pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, risks ir daudz lielāks. Visticamāk, īsi pēc balondilatācijas sākās kāds miokarda infarkts, kas izraisīja ļoti smagus ritma traucējumus un nāvi. Ja šo salīdzinām ar iepriekšējo gadījumu, kas bija veiksmīgs, redzam, ka šim sunim bija daudz smagāk ielaista problēma. Kopumā – no ķirurģiskā viedokļa viss izdevās, bet diemžēl pats dzīvnieks neizturēja šo narkozi, kas ilga vairāk nekā pusotru stundu. Tāda veida komplikācijas ir ļoti grūti prognozējamas. Citreiz tās ir novēršamas, citreiz – ne. Tāda ir tā medicīna. Risks vienmēr ir, un to zina gan dzīvnieka īpašnieks, gan mēs. Bez procedūras dzīvnieks būtu izdzīvojis maksimums nedēļu…”
Pēc profesora raksturotā, šī ir minimāli invazīva ķirurģija: “Mēs neatveram sirdi, krūškurvi, mēs ar smalkiem aparātiem caur asinsvadiem ieejam tur, kur nepieciešams. Ja operācija ir veiksmīga, suns jau nākamajā dienā jūtas labi un jau pēc trim dienām no stacionāra var doties mājās. Pati sirds gan atkopjas ilgākā periodā. Sirds izmaiņas paliek visu mūžu, bet tās ir tādas, ar kurām var nodzīvot garu mūžu.”
Vēl pirms diviem gadiem šādi slimie dzīvnieki tika sūtīti uz Vāciju. Nu Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur var veikt šādu procedūru. I. Dūrītis uzsvēra, ka liela loma dzīvnieku glābšanā ir arī pašiem īpašniekiem. Jārēķinās, ka konkrētā procedūra ir diezgan dārga – 1300 eiro.
Kardioķirurgs V. Ozoliņš pastāstīja, ka ar Veterināro fakultāti izveidojusies ļoti laba sadarbība. “Pirms mēneša jau līdzīgu procedūru veicām, un izdevās suni izglābt,” uzsvēra kardioķirurgs. Viņš arī pastāstīja, ka iedzimtās sirdskaites bērniem un dzīvniekiem ir diezgan līdzīgas, atšķiras vien nianses un, protams, anatomija. “Visā pasaulē pie lielajām bērnu kardioloģiju slimnīcām piesaistītas arī veterinārās klīnikas, kurās var mēģināt jaunas operāciju metodes, iemantojot tās dzīvnieku ārstēšanā,” piebilda V. Ozoliņš.
