“Tantuks uzreiz paziņoja, ka dzīvo viena…” Vēlēšanu dienā iecirkņos notiek kas vairāk par balsošanu 10
Šodien Latvijā ir īsta svētku diena – diena, kad ikviens balsstiesīgais aicināts lemt par turpmāk valstī notiekošo. Šī ir diena, kad var uzvilkt svinīgās drēbes un savu pilsoņa pienākumu izpildīt īpašākā noskaņā. Taču no vēlēšanu iecirkņiem izskan arī kāds ļoti cilvēcīgs stāsts, ne visiem cilvēkiem došanās uz iecirkni nozīmē tikai nobalsot un doties prom.
Gita sociālo mediju platformā “Threads” raksta: “Cienījamie vēlētāji! Vēlēšanu komisijas locekļiem nav jāzina, ka jūs speciāli braucāt no otra Latvijas gala, lai nobalsotu par to vienīgo, unikālo un ideālo partiju un to vienīgo, perfekto potenciālo valsts vadītāju, jo visi pārējie taču ir radikālu ideoloģiju piekritēji.
Mums pietiek zināt, ka jums ir derīgs dokuments un tiesības balsot.”
Savukārt Liene dalās ar kādu īpaši sirsnīgu pieredzi: “Vakar pie mums atnāca viens tantuks, dikti jauka! Uzreiz paziņoja, ka dzīvo viena un nav ar ko papļāpāt.. tā nu sēdēja balsošanas kabīnītē un pastāstīja visu, kas uz sirds sakrājies!”
Arī Elvijai ir ar ko padalīties. Viņa stāsta par savu pieredzi, strādājot vēlēšanu iecirknī Lielbritānijā: “UK strādāju vēlēšanu iecirknī katru gadu! Cik forši bija pļāpāt ar cilvēkiem! Tik daudz stāstu cilvēkiem un dažiem varbūt biju vienīgais cilvēks ar ko viņi parunājās pēdējā mēneša laikā!!”
Kristīnei šķiet, ka tas nav nekas neparasts: “Uzņemties pienākumus darbā ar cilvēkiem, kas ir tik vienojoša/šķeļoša rakstura kā vēlēšanas, it kā paredz sarunas ar cilvēkiem vai vismaz sapratni, ka cilvēki gribēs parunāties.”
Arī Inga komentāru sadaļā vaicā: “Cilvēks atbrauc no otra Latvijas gala un nedrīkst aprunāties?”
Vēlēšanu iecirknis dažiem cilvēkiem šajā dienā ir ne tikai vieta, kur izdarīt savu pilsoņa pienākumu. Tā var būt arī iespēja satikt cilvēkus, apmainīties ar viedokļiem un, iespējams, kādam – vienkārši aprunāties pēc ilgāka laika.
