Tas nav godīgi pret visiem zemniekiem! Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija par ZM tiešmaksājumu sadalījuma piedāvājumu 1
Pašreizējais Zemkopības ministrijas (ZM) tiešmaksājumu sadalījuma piedāvājums nav godīgs, jo tas visvairāk sekmēs graudkopības konkurētspēju, bet visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, uzskata Latvijas Bioloģiskajā lauksaimniecības asociācijā (LBLA).
Asociācijā atgādināja, ka pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka
2022.gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027.gadā – 215 eiro.
Pret šo aprēķinu atbilstību realitātei jau iebildusi arī biedrība “Zemnieku saeima”.
LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi. Pēc viņa skaidrotā, ZM atbildībā ir noteikt, cik lielus tiešmaksājumus saņems Latvijas lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga.
“ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja,” uzsvēra Norkārklis.
Norkārkļa ieskatā, ZM izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums ir bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem Latvijā – dažādos piedāvātajos atbalsta veidos ir nepilnības.
Piemēram, lai saņemtu atbalstu precīzo tehnoloģiju izmantošanai, nav pieprasīts samazināt ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojumu.
Asociācijā atgādināja, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi – ienākumu pamata atbalstu papildina eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums.
Komentējot Latvijas lauksaimniekiem paredzēto ienākumu pamata atbalstu, Norkārklis atgādināja, ka sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) tas Latvijā bija plānots apmērā no 96 eiro par hektāru 2022.gadā līdz 113 eiro 2027.gadā, kam papildus bija paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.
Savukārt ekoshēmu atbalstu Latvijā paredzēts piešķirt par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem.
LBLA ieskatā, tā kā tehnika maksā dārgi, pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības, lai gan to vajadzētu saņemt par videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses izmantošanu.
Tikmēr sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos paredzētie 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam sarukuši līdz sešiem miljoniem eiro un pieejami tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās, kas vērtējams negatīvi, norāda LBLA.
LBLA arī vērsa uzmanību, ka tiešmaksājumos ietilpstošo atbalsta veidu – mazo lauksaimnieku shēmu – plānots palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim 200 miljonus eiro, lai izpildītu Eiropas Komisijas (EK) prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības un mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju.
LBLA ieskatā, Latvijā plānotais atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu atbalstīs arī ar ražošanu nesaistītās mazās saimniecības un zemes īpašniekus, neizmantojot visas EK piedāvātās iespējas konkurētspējas veicināšanai vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu, norādīja asociācijā.
LBLA arī aicināja ZM padarīt ievērojami caurspīdīgāku lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanas procesu, tostarp maksājumu sadali.
Asociācijas ieskatā, diskusijās jāiesaista ne tikai lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, bet visu sabiedrību.
Jau vēstīts, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums salīdzinājumā ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam.
Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.
Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs pieaudzis par 40% – ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā – 215 eiro par hektāru.
Kopumā Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksā – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
