Tautības ieraksts pasē varētu atgriezties 
 0

Pēdējo nedēļu laikā “Latvijas Avīzes” redakcija saņēmusi daudz sūdzību no cilvēkiem par to, ka jaunajās pasēs vairs netiek rakstīta tautība, pat ja dokumenta saņēmējs to vēlas. Ierēdņi skaidro, ka tautības norādīšana esot vecmodīga, nepraktiska un vispār – diskriminējoša. 


Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

“Nesen dēls saņēma jauno pasi, bet es, to pāršķirstot, biju šokēts, jo tautība nekur nebija norādīta. Dēls paskaidroja, ka ierēdņi atteikušies to darīt,” man pastāstīja Aivars Bušs no Jelgavas. Viņš sazinājies gan ar Jelgavas pasu daļu, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), bet visur viņam paskaidrots – jaunais normatīvais regulējums vairs neparedz personu apliecinošos dokumentos minēt tautību.

Šoreiz ierēdņi tiešām rīkojušies saskaņā ar likumu. Līdz šā gada 1. aprīlim spēkā bija kārtība, kas ļāva personām izvēlēties – rakstīt pasē tautību vai ne. Taču tieši “joku dienā” spēkā stājās Iekšlietu ministrijas sagatavoti un Ministru kabineta akceptēti noteikumi, kuros tautība vispār netiek pieminēta. Tādēļ PMLP pasē to nevar norādīt, pat ja dokumenta saņēmējs to pieprasa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunie MK noteikumi diemžēl nav 1. aprīļa joks, un tautība tajos nav nejauši aizmirsta. Kā man pastāstīja IeM parlamentārais sekretārs Edmunds Demiters, tautības norādīšana esot bijusi “padomju laika palieka”. Starpkaru periodā Latvijā šādas prakses neesot bijis. Arī citās Eiropas Savienības valstīs tautība pasē netiekot minēta. Tādēļ Latvija uz šā fona esot izskatījusies vecmodīgi.

Arī PMLP uzskata, ka pase nav tas dokuments, kurā būtu jānorāda tautība, informēja pārvaldes pārstāvis Andrejs Rjabcevs.

 

Tautības ieraksts pasē ne reizi vien radījis tās īpašniekiem neērtības ārzemēs, jo citu valstu robežsargi un tamlīdzīgas amatpersonas bijušas neizpratnē par tā nozīmi. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka pārvalde saņemot neapmierinātus un neizpratnes pilnus zvanus no iedzīvotājiem.

 

Rjabcevs uzsvēra, ka tautība nekur nepazūd, jo šī informācija parādās iedzīvotāju reģistra datos. Tādēļ ierakstam pasē neesot bijusi funkcionāla nozīme.

Amatpersonas neslēpj, ka tautību izmešanā no pasēm savu pirkstu pielikusi arī Eiropa. 2007. gadā Eiropas Padomes komisija pret nacismu un neiecietību, viesojoties PMLP, tautības minēšanu Latvijas pasēs novērtējusi kā “vizuāli sensitīvu” informāciju, kas norāda uz personas piederību konkrētai etniskai grupai un tādējādi varētu diskriminēt mazākumtautību pārstāvjus.

Tikmēr interneta sociālajos tīklos cilvēki pauduši apņēmību paši ar roku ierakstīt savās pasēs tautību, ja viņu vietā to nedarīs oficiālās iestādes. Iespējams, tieši šis arguments lika politiķiem ieklausīties. Vakar koalīcijas padomes sēdē tika nolemts, ka Iekšlietu ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju atkārtoti jāizvērtē iespēja rakstīt pasē tautību. “Mūsu frakcija rūpīgi sekos, lai šī lieta netiktu noklusināta. Uzskatu, ka šeit nevar būt runas ne par kādu diskrimināciju, jo tautības norādīšana ir katras personas brīva izvēle,” pēc koalīcijas sēdes man pastāstīja Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs.

Reklāma
Reklāma

Arī Buša kungs no Jelgavas nesaprot, par kādu diskrimināciju šeit varētu būt runa. Viņaprāt, tautības minēšana pasē ir cilvēka pašcieņas jautājums. “Kāda var būt latvietim pašcieņa un pašlepnums par savu nacionālo piederību, ja valsts kautrējas pasē ierakstīt tautību,” uzskata A. Bušs.