“Ja nav normāla dzīva sieviete, tad tev piedāvā plastmasas lelli.” Alvis Hermanis par teātri internetā 0
Trešdien, 13. maijā, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” bija klausāmi fragmenti no diskusijas, kas rīkota atzīmējot Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Skatuves mākslas katedras 30. dzimšanas dienu.
Uz diskusiju aicināti LKA radošo specializāciju kursu vadītāji – Elmārs Seņkovs, Indra Roga, Olga Žitluhina, Alvis Hermanis, lai runātu par darba stratēģijām ārkārtas situācijā skatuves mākslā, kā horeogrāfi, aktieri un režisori pielāgojas attālinātajam studiju procesam. Diskusijas moderatore Zane Kreicberga.
Alvis Hermanis pastāstīja, ka jau dažus gadus dzīvo ārpus Rīgas un jau kādu laiku nejūtas kā rīdzinieks. Pandēmijā Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskajam vadītājam esot mazāk brīvā laika nekā iepriekš. “Nevar vispār visu paspēt,” atzina A. Hermanis.
Viņš arī norādīja tās trīs lietas, ar kurām patlaban viņš ir nodarbināts.
A. Hermanis patlaban mēģina iestudēt izrādi “Gorbačovs” Maskavas teātrī.
Viņš nepieļauj iespēju, ka izrāde varētu būt video. Tiesa, kad esot sākusies pandēmija, viņš vēl esot pieļāvis ideju par teātra pielāgošanos internetam, taču ātri sapratis, ka tā nedarīšot.
“Tad, kad tas viss sākās, arī man bija doma, ka kaut kā jāpielāgojas tam teātrim caur internetu, bet diezgan ātri es sapratu, ka es to nedarīšu,” teica A. Haermanis.
Viņš saprot kolēģus, kuri cenšas kaut ko darīt šajā virzienā, bet A. Hermanim tas atgādina seksu ar plastmasas lelli.
“Ja nav normāla dzīva sieviete, tad tev piedāvā plastmasas lelli,” bet, Hermanis uzskata, ka ir arī iespēja kādu laiku pagaidīt.
Hermanis arī sacīja, ka viņam pazīstamais dramaturgs Romans Dolžanskis esot paudis, ka teātris caur internetu varētu aizbaidīt kādu lielu daļu no publikas. Tāpēc, ka tas kaut kādā ziņā “deģenerē un devalvē” teātri.
“Šis plakanais interneta teātris nav risinājums,” uzsver A. Hermanis. Tāpēc, pēc viņa teiktā, šis laiks būtu jāizmanto, lai gatavotu nākotnes izrādes.
Hermanis arī pastāstīja, ka JRT patlaban gatavojot filmēšanai savu seriālu, “kas būs normāls kino. Tas nebūs kaut kāds teātris.” Šī ir otrā lieta, ar ko nodarbojas JRT mākslinieciskais vadītājs.
Savukārt trešā lieta ir darbs ar studentiem. Attiecībā uz šo tēmu A. Hermanis norāda, ka, strādājot attālināti, ir iespējams arī kaut ko labi darīt aktiermeistarībā. Tāpat studentiem šobrīd esot vairāk laika literatūras studijām un kino.
