Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/REUTERS

Tiesa Ekvadorā atbrīvo ar Asanžu saistīto hakeri 0

Tiesa Ekvadorā ceturtdien likusi atbrīvot Zviedrijas pilsoni, kurš saistīts ar “WikiLeaks” dibinātāju Džūljenu Asanžu un tiek apsūdzēts par kibernoziegumiem.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Ola Bini dzīvoja Ekvadoras galvaspilsētā Kito. Viņš tika aizturēts 11.aprīlī, kad mēģināja doties uz Japānu. Aizturēšana notika pāris stundas pēc tam, kad pēc Ekvadoras prezidenta Lenina Moreno rīkojuma Asanžs tika izlikts no vēstniecības, ļaujot Lielbritānijas policijai viņu aizturēt.

“Praktiski ir noticis [Bini] tiesību uz brīvību pārkāpums” un viņa aizturēšana bija “nelikumīga un patvaļīga”, paziņoja tiesnesis Patrisio Vaka, liekot nekavējoties atbrīvot aizturēto.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bini regulāri būs jāatskaitās varasiestādēm un viņam aizliegts izbraukt no Ekvadoras, jo izmeklēšana par kiberuzbrukumiem turpinās.

“Es rīt iziešu no cietuma, bet neesmu brīvs, kamēr turpinās nelikumīgā izmeklēšana,” teica Bini. Viņa advokāti uzstāja, ka visa lieta pret Zviedrijas pilsoni ir nepamatota.

Ekvadoras valdība 36 gadus veco Bini apsūdz par hakeru uzbrukumu valsts informācijas sistēmām plānošanu. Pēc Moreno teiktā, Bini uzlauzis telefonus un interneta kontus, kas pieder gan Ekvadoras valdībai, gan privātpersonām.

Jebkura persona, kas saistīta ar Asanžu, Ekvadorā tiek uzskatīta par saistītu ar mēģinājumiem destabilizēta Moreno prezidentūru.

Lielbritānijas policija 11.aprīlī aizturēja Asanžu un aizveda viņu no Ekvadoras vēstniecības Londonā pēc tam, kad Moreno atcēla viņam piešķirto diplomātisko aizsardzību. Asanžs pēc politiskā patvēruma piešķiršanas bija pavadījis vēstniecības ēkā septiņus gadus.

Viņam Lielbritānijā piespiests 50 nedēļu cietumsods par 2012.gada atbrīvošanas pret drošības naudu nosacījumu pārkāpumu.

Asanžam izvirzītas apsūdzības par ASV pretspiegošanas likumu pārkāpumu saistībā ar 2010.gadā “WikiLeaks” publicētajiem tūkstošiem militāro un diplomātisko dokumentu. ASV viņam draud 175 gadu cietumsods. Februārī gaidāma tiesas prāva, kurā Lielbritānija lems par Asanža izdošanu ASV.

Austrālijas pilsonim arī draud Eiropas Savienības aizturēšanas orderis saistībā ar aizdomām izvarošanu Zviedrijā 2010.gadā.

Reklāma
Reklāma

Publicēta: 21.06.2019 06:54
LETA