Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (no kreisās) un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (no kreisās) un Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Foto: LETA

Tikai matemātika, nevis politika. Politologs par partiju sarunām 0

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Jaunās Vienotības” (JV) un “Saskaņas”, kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda politologs Filips Rajevskis.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. “JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un “Saskaņas”, ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,” sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Koalīcijas veidošanas procesā ir vieglā un smagā daļa, sacīja eksperts, norādot, ka šobrīd noris vieglā daļa jeb tā, kuras laikā tiek runāts par programmas uzstādījumiem un vieglām lietām. “Šajā situācijā JKP, “KPV LV”, lielā mērā arī “Attīstībai/Par!” un nacionālajai apvienībai “Visu Latvija!”-“Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), nav lielu problēmu izveidot koalīciju, jo ideoloģisku pretrunu nav,” vērtēja politologs.

Taču lielākais pārbaudījums koalīcijas veidošanas procesā būs personāliju jautājums, proti, par to, kura partija iegūs konkrētus ministru amatus. Tas ir sarežģīti tādēļ, ka pirmais solis šajā sadaļā būtu piekāpšanās JKP, pasakot, ka pārējie spēki piekrīt darboties partijas līdera Jāņa Bordāna vadībā, taču pagaidām par šādu piekāpšanos nekas neliecina, norādīja Rajevskis.

Jau vēstīts, ka trešdien turpinās valdības veidošanas sarunas, kurās iniciatīvu uzņēmušās JKP un partija “KPV LV”.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem “Saskaņa” nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, “KPV LV” un JKP – pa 16, “Attīstībai/Par” un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet “Jaunā Vienotība” – astoņas deputātu vietas.