Printētas zosis pievilināšanai uz lauka. Kāpēc ne? 0
Miglains rīts Liepājas ezera piekrastē. Zosu balsis skan kaut kur virs galvas. Saule knapi izkausējusi sev taciņu pienainajā miglas ķīselī, kas sedz zemi.
Cik dīvainus gan pārsteigumus mēdz piespēlēt dzīve. Torīt bija doma medīt zosis. Migla smagnēji gulēja uz zemes un augšā necēlas līdz pat desmitiem. Jau ierodoties platībās, pirmajā rītausmas atblāzmā samanījām miglā pāris siluetus, kuru ikdienā tur nav. Skat, vēl divi zosu mednieki. Labrīt, labrīt! Kā tad medījas? Ko tad šodien? Ā, zosīs. Jā, mēs arī… Saruna kā jau tādās reizēs, ilgi neievelkas. Visi pa vietām. Noslēpjamies un gaidām…
Atpakaļ nākot, izdodas nedaudz ilgāk aprunāties ar diviem medniekiem, kurus tik nejauši sastapām Liepājas ezera krastā. Šī, kā zināms, ir publiska ūdenstilpe un tās krastos var medīt jebkurš. Runājām par zosu medību veidiem, un jaunie paziņas parādīja, kādas mulāžas uztaisījuši zosu pievilināšanai uz lauka. Esot devušies uz kādu reklāmas izgatavošanas firmu un pasūtījuši zosu atveidus, izprintētus uz ūdensdroša uzlīmējamā papīra. Izgatavojuši siluetus no finiera, saskrūvējuši tos un aplīmējuši ar zosu attēliem. Vienas it kā barojas, galvas noliektas. Citas lūkojas apkārt. Mulāžas veidotas tā, lai iekšā var iestiprināt tukšu minerālūdens pudeli, kas piešķir peldspēju. Tādējādi šīs zosu mulāžas var novietot kā uz lauka, tā arī ūdenī. Lieliska ideja!
Foto: Kate Šterna
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” novembra numurā
