Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs: “Valdība deklarējusi, ka epidēmijas kontroles galvenā problēma ir drūzmēšanās un pulcēšanās. Veikalu atvēršana nav izraisījusi ne vienu, ne otru, tikai salstošu cilvēku rindas veikalu ārpusē. Nedz Francijā, nedz citās valstīs, kur veikali strādā, to atvēršana nav  negatīvi ietekmējusi cilvēku saslimšanu.”
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs: “Valdība deklarējusi, ka epidēmijas kontroles galvenā problēma ir drūzmēšanās un pulcēšanās. Veikalu atvēršana nav izraisījusi ne vienu, ne otru, tikai salstošu cilvēku rindas veikalu ārpusē. Nedz Francijā, nedz citās valstīs, kur veikali strādā, to atvēršana nav negatīvi ietekmējusi cilvēku saslimšanu.”
Foto no LA arhīva.

Tirgotāju asociācija: Vai vinnēs tie, kas aizvērsies? 1

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Valdība ir uzsākusi krīzes skarto uzņēmumu reālu finansiālo atbalstu. Vienlaikus nav līdz galam izvērtēta pašreizējās atbalsta formas ietekme uz ekonomiku kopumā. Šī brīža formulējumi dod priekšroku uzņēmumiem, kas pilnībā pārtrauc darbu. Protams, ir nozares, kas šajā periodā būs peļņu nesošas un veiksmīgi turpinās darbību, piemēram, IT, krīzes situācijā pieprasīto preču ražotājiem, pasūtījumu piegādātāji.

Vienlaikus valdībai arī vajadzētu sniegt atbalstu nozares krīzes riska skartiem uzņēmumiem, lai pēc iespējas turpinātu strādāt, tiktu saglabātas darba vietas un samazināts spiediens uz valsts budžetu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, “Lido” slēdz itin visas ēdinātavas un aiz to durvīm paliek nepaēduši ļaudis, bet “McDonald” un virkne vietējo kafejnīcu turpina ēdināt un apkalpot klientus.

Apgrozījums ir būtiski krities visiem, bet strādājošiem uzņēmumiem valsts paredz mazāku atbalstu, nekā tiem, kas pārtrauc darbību.

Vissvarīgāk sniegt atbalstu mazajiem uzņēmējiem. Mūsu nozarē vajadzētu katram mazajam uzņēmumam izsniegt 1000 eiro grantu steidzamākajām darbībām (elektrības rēķinu apmaksai, darbinieku atalgojumam u.tml.). Uzņēmums pretī uzrādītu krīzes situācijas radītās problēmas un piedāvātu sava uzņēmuma rīcības plānu.

Savukārt atlaišanas pabalsti krīzes cietušo uzņēmumu darbiniekiem būtu izmaksājami nevis no uzņēmēja līdzekļiem, bet no garantiju fonda, kurā visi regulāri valsts budžetā gadiem esam maksājuši uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Balstoties uz, ka šobrīd no nomas maksas atbrīvo valsts, pašvaldību kapitālsabiedrības, tāpat atbrīvojumu vajadzētu sākt steidzami piemērot arī mazajiem uzņēmējiem, kas nomā valsts un pašvaldību īpašumus.

Uzņēmēji saka, ka jau nolaižas rokas, jo šajā sarežģītajā situācijā pašvaldība nav pretīmnākoša un atsakās samazināt nomas maksu vietējam uzņēmējam, kas 24 gadus nodrošinājis darba vietas. Tāpat būtu labi, ja pašvaldības atbrīvotu no nomas maksas arī ēdināšanas vasaras kafejnīcas. Apkalpošana šādās vietās samazina inficēšanās riskus, un klientam ir drošāka pašsajūta iepērkoties šādās vietās.

Reklāma
Reklāma

Valdības rīkojumus vajadzētu pieņemt saskaņojot ar nozari, lai tie būtu precīzi un pārdomāti. Šobrīd ir daudz neskaidrību par tirdzniecības centru (TC) darbu pārtraukšanu brīvdienās un svētku dienās. LTA viedoklis: šis ierobežojums attiecināms tikai uz TC ar nomas platību virs 10 000 m2 (vai 20.000 m2 kopējās platības) un nav attiecināms uz reģionāliem TC (lai novērstu cilvēku došanos uz Rīgu iepirkties).

Piedāvājam sākt slēgšanu tikai pa svētdienām, jo daudzi iedzīvotāji tomēr strādā un netiek iepirkties darbdienās. Ļaujot turpmāk iepirkties arī sestdienās, tas izretinātu pircēju plūsmu pa 6 dienām un samazinātos cilvēku blīvums ikdienā.

Taisnīguma un caurskatāmībās nodrošināšanai būtu jāpublisko to uzņēmumu saraksts, kas saņem valsts atbalstu, piemēram VID mājaslapā.

Savukārt plaši atbalstītās radošās industrijas pārstāvjiem – padarīt pieejamus savus darbu bez maksas interneta vietnē kā daudzās kaimiņvalstīs. Latvijā tās varētu būt gan kinofilmas, gan galerijas, gan autoru citi radoši darbi. Valstī ir labi piemēri: autores un režisores Ilonas Brūveres kultūras filmu programma vai Dailes teātra atvērtais digitālo izrāžu arhīvs.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.