Shutterstock ilustrācija

Tirpoņa nepāriet. Pie kā vēl vērsties? 0

Lasītājs jautā: “Dažreiz lasu jūsu žurnālu, un man tas ļoti patīk, tāpēc varu tikai pateikties par lielisko izdevumu. Šoreiz nolēmu pārmaiņas pēc uzdot kādu jautājumu, varbūt radīsiet iespēju man palīdzēt.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Mani jau gadiem ilgi nomoka veselības problēmas, kam nav rasts izskaidrojums, – lēkmjveidīgi tirpst sejas viena puse un roka, tas vienmēr notiek iemiegot un bieži arī pamošanās laikā. Ja sajūta ir stipra, pastiprināti izdalās siekalas. Esmu vērsusies pie vairākiem neirologiem, bijuši izmeklējumi galvai (encefalogramma un magnētiskā rezonanse), bet iemesls nav atrasts. Ārsti izsaka variantus, ka tā ir epilepsija vai veģetatīvā distonija, ir izmēģinājuši vairākus zāļu veidus un salikumus, bet neviens no tiem nedod rezultātu. Man ir bijušas problēmas ar sprandu, kaklu (auga radziņi), kad ir saspiesti muskuļi, sāp un reibst galva. Man ir 28 gadi. Gandrīz deviņu gadu laikā problēmas ir tikai kļuvušas lielākas. Priecātos, ja varētu ieteikt, pie kāda speciālista vērsties, lai mainītu šo stāvokli, kas ir samērā nomācošs un traucē ikdienā.”

“Gadījumā, ja paciente pati nevar izlemt, kuri speciālisti un izmeklējumi nepieciešami, vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta,” atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Epilepsijas vienības neirologs, epilepsijas un elektroencefalogrāfijas speciālists Normunds Sūna.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ģimenes ārsts koordinē visu ārstniecības un izmeklēšanas procesu kopumā. Viņš pārzina pacienta veselības stāvokli kopš bērnības vai ilgstošā laika periodā, kas ļauj labāk izprast iespējamos slimības cēloņus. Tieši tāpēc nebūtu pareizi šādus jautājumus risināt ar trešās personas vai preses starpniecību, jo ar dažu simptomu uzskaitīšanu ir par maz, lai atbildētu uz jautājumu pēc būtības.

Ārsts iepazīstas ar saslimšanas sākumu, gaitu, provocējošiem faktoriem, simptomu ilgumu un dinamiku un tikai pēc tam nosaka diferenciāldiagnozes, kam paredzēti specifiski diagnostiskie pasākumi. Pretējā gadījumā tiek veikti dārgi un bieži vien nevajadzīgi izmeklējumi.

Tiek uzdots jautājums par tirpšanas epizodēm, bet tāpat lasāms, ka traucē arī sprands, galvassāpes un reiboņi. Tomēr nav minēts, vai tiem ir kāda saistība ar problēmas sākšanos un šābrīža līdzāspastāvēšanu. Tāpēc ieteiktu jautāt ģimenes ārstam, vai nepieciešams minētos simptomus pārrunāt ar reiboņa speciālistu, galvassāpju speciālistu, kā arī mugurkaulāja speciālistu (vertebrologu) vai kardiologu. Ar sāpju jautājumiem specifiski nodarbojas algologs.

Ja minat veģetatīvo distoniju, jāizvērtē, vai esošos simptomus var saistīt ar kādu psiholoģisku pārdzīvojumu vai ilgstošu stresu. Ikdienas stress šādus simptomus padara biežākus. Psihiatrs varētu izvērtēt, vai ir citas sūdzības, kas varētu liecināt par veģetatīvo distoniju. Jāatgādina, ka veģetatīvā distonija nav neiroloģiska diagnoze, tāpēc neirologs nebūs īstais speciālists, ar kuru konsultēties šajā gadījumā.

Bieži vien, lai noskaidrotu iemeslu, nepieciešama vairāku speciālistu sadarbība. Šajā situācijā nebūtu pareizi minēt konkrētus izmeklējumus, bet noteikti iesaku vērsties pie ģimenes ārsta, pārrunāt simptomus un kopīgi vienoties, pie kuriem speciālistiem konsultēties tālāk.”