Topošajā Liepājas interjera muzejā uzieta vērtīga zelta monēta 0
Liepājas muzeja darbinieki arhitektes Liesmas Markovas un būvarheologa Jura Zviedrāna vadībā, veicot vēsturisko liecību meklēšanu topošajā interjera muzejā Kungu ielā 24, Liepājā, atraduši vērtīgu holandiešu zelta monētu, krāsns podiņu un trauku fragmentus, holandiešu baltmāla pīpju galus, kā arī 19. gadsimta lelles daļas no marmora, pavēstīja muzeja sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Skangale.
Rūpīgi sijājot aizbērumu ēkas pagrabā zem vēsturiskā kroga telpām, tika atrastas lauskas no krāsns podiņiem, kas varētu būt datētas ar 18. gs. vidu.
Tāpat uzieti apmetuma fragmenti ar krāsas paliekām, stikla gabaliņi no logu rūtīm un pudelēm.
Jau dažas dienas iepriekš, veicot sākotnējo aizbēruma apskati Kungu ielā 24, uzietas holandiešu flīžu paliekas, kas datējamas ar 18. gadsimtu.
Pēc atkārtotas smilšu un būvgružu sijāšanas tika pamanītas vairākās neliela izmēra monētas.
Starp tām bija 17. gadsimtā Rīgā kalts sudraba zviedru laika šiliņš – solīds. Uz monētas ir Zviedrijas karaļa Gustva II Ādolfa iniciāļi. Konkrētāks monētas kalšanas laiks būs skaidrs pēc tā restaurācijas.
Arheologs Andris Tomašūns, kas novērtēja Kungu ielā 24 atrastās vēstures liecības, kā piemēru minēja, ka 17. gadsimtā par trim sudraba zviedru šiliņiem varēja iegādāties vistu.
Starp atrastajām monētām ir arī Latvijas pirmās brīvvalsts laika 1932. gada santīms un Otrā pasaules kara laika vācu feniņi.
Vislielāko pārsteigumu un prieku vēstures liecību meklētājiem sagādāja zelta Holandes dukāts,
kalts 1802. gadā, 3,45 grami, 983 zelta prove, pauda muzeja direktore Dace Kārkla.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa atradumu novērtējusi un secinājusi, ka atrasta laba, skaista starptautiskās tirdzniecības monēta.
Monēta kalta laikā, kad Nīderlande daļēji bija atkarīga no Francijas. 1795. gadā Francijas armija iebruka un okupēja Apvienotās provinces, un reorganizēja to par marionešu Batavijas Republiku, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. Par nominālās republikas valdnieku Napoleons kronēja savu brāli Luisu.
Kā uzsvēra arhitekte Liesma Markova,
šis ir tikai sākums vēsturisko liecību meklēšanai Kungu ielā 24 ēkas restaurācijas laikā.
Šis darbs ir nozīmīgs un tupināsies, jo tas sniedz daudz konkrētāku un detalizētāku informāciju tieši par pašu ēku un tās iemītniekiem dažādos laika posmos, kā arī par Liepājas pilsētas vēsturi.
“Pēc pirmajiem šāda veida izpētes darbiem mēs jau tagad zinām vairāk par krāsnīm nekā iepriekš. Pēc trauku lauskām ir iespēja secināt, kādi trauki lietoti, no kurienes tie ievesti Liepājā un kāda ir to izcelsme,” sacīja Liesma Markova.
Holandes dukāts apliecina Liepājas tirdznieciskos sakarus.
1795. gadā. Pēc Polijas trešās dalīšanas un Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā, Liepājas saimnieciskajā dzīvē īpašas izmaiņas nenotika.
Liepāja turpināja saglabāt savus tradicionālos tirdznieciskos sakarus ar Rietumeiropu, pilsētas galvenās tirdzniecības partneres bija Holande, Anglija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Prūsija, Francija, Portugāle, Spānija, kā arī brīvpilsētas – Hamburga, Brēmene, Lībeka.
Kā jau iepriekš ziņots, pašlaik nams Kungu ielā 24 piedzīvo savu renesansi jeb atjaunotni. Tā restaurāciju saskaņā ar SIA “AIG” tehnisko projektu veic SIA “RERE Meistari”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Firma L4” un autoruzraudzību – pilnsabiedrība “Pils projekts”.
Paredzēts, ka 2021. gadā šeit atvērs pirmo 17.– 19. gs. interjera muzeju Liepājā. Ēkas pirmajā stāvā būs iespēja ielūkoties gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas Hoijeres kundzes viesu istabās un viņas privātajās dzīvojamajās telpās, kā arī darbosies 17. gadsimta krogs.
Savukārt otrajā stāvā, kas saistīts ar ēkas vēlāka laika izbūvi, būs 19. gs. Liepājas notāra Kristofa Vilhelma Stendera dzīvoklis.
