Dots starts jaunai pedagoģijas studiju programmai; jāmācās tikai gadu 1
Tie, kuriem ir augstākā izglītība un kuri vēlētos gada laikā iegūt pedagoga kvalifikāciju, var pieteikties jaunai skolotāju sagatavošanas programmai “Mācītspēks”.
Visticamāk gan, ka visi interesenti tajā netiks uzņemti: Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) cer, ka uz šo skolotāju sagatavošanas programmu būs liels konkurss un būs iespēja uzņemt tikai labākos un motivētākos. Turklāt, kaut pieteikties programmā aicināti dažādu jomu speciālisti, jo sevišķi IZM cer, ka ar “Mācītspēku” skolās ienāks vairāk tā sauktās STEM jomas – dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju – mācību priekšmetu skolotāji.
2019./2020. mācību gada sākumā kopā Latvijā bija ap 740 vakancēm izglītībā, no tām ap 500 bija pilnas slodzes vakances.
Visvairāk vakanču bija pirmsskolas, matemātikas, sākumskolas, latviešu valodas un angļu valodas pedagogiem.
Atbalstu sniegs mentori
Informējot par jauno programmu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pauda pārliecību, ka jaunie skolotāji skolās ienesīs potenciālu un azartu. Taču tas nenozīmē, ka programmai aicināti pieteikties tikai jaunieši: gaidīti gan tie, kuri ieguvuši augstskolas diplomu pirms 15 gadiem, gan tie, kas to saņems šogad.
Jaunā skolotāju sagatavošanas programma izstrādāta, IZM sadarbojoties ar nodibinājumu “Iespējamā misija”, kas arī iepriekš līdzīgā veidā atlasīja un apmācīja pedagogus, taču ne tik masveidīgi, kā arī trīs Latvijas augstskolām, kur jau līdz šim īstenotas pedagoģijas studijas, – Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti un Daugavpils Universitāti.
Tiks saglabāta iespēja arī četros gados iegūt skolotāja kvalifikāciju pedagoģijas studijās, tomēr, tā kā secināts, ka tikai neliela daļa (pēc dažādiem aprēķiniem – 16 vai 10%) pedagoģijas studiju beidzēju strādā skolā, tāpēc pedagogu trūkst, nolemts vienlaikus sākt apmācīt skolotājus arī tikai gadu ilgās studijās.
Iecerēts, ka programmā “Mācītspēks” uzņemtie līdztekus studijām uzsāks arī darbu kādā skolā, kur viņus atbalstīs pieredzējuši skolotāji, kas būs mentori un prakses vadītāji.
Skolas, kuras vēlēsies pieņemt darbā “Mācītspēka” skolotājus, arī jau tagad var pieteikties, izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā publicētu saiti.
Sevišķi noderēs padziļinātām mācībām
Rīgas 64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis vēl nevarēja pateikt, kādas tieši vakances viņa vadītā skola varēs piedāvāt programmā iesaistītajiem topošajiem pedagogiem, tomēr norādīja, ka līdz šim viņam bijusi saskare ar programmā “Iespējamā misija” sagatavotiem pedagogiem, kas bijuši augsti motivēti un ļoti kvalificēti.
Skolotāji, kuri ieguvuši izglītību un strādājuši kādā citā jomā, nevis pedagoģijā, būšot sevišķi noderīgi pēc jaunā izglītības satura ieviešanas, jo tad vidusskolās būs jāmāca padziļinātie studiju kursi un to sekmīgāk varēs paveikt bijušie nozaru speciālisti, nevis tradicionāli sagatavotie skolotāji, sprieda E. Sviklis.
Skolā topošie pedagogi strādās četras dienas nedēļā un vienu dienu nedēļā paši dosies mācīties uz kādu no izvēlētajām universitātēm.
“Savā jomā šie cilvēki jau būs speciālisti, taču viņiem jāapgūst izglītības psiholoģija, mācību metodes un citi pedagoģijas jautājumi,” skaidroja Programmas “Mācītspēks” vadītāja, LU asociētā profesore Ieva Margeviča-Grinberga.
Programmā studējošajiem pienāksies 200 eiro stipendija ik mēnesi, tādējādi kompensējot to, ka viņi nevarēs strādāt pilnu darba nedēļu. Turklāt ņemts vērā, ka “Mācītspēka” dalībnieki nozarē, kur strādājuši iepriekš, iespējams, pelnījuši vairāk, nekā nopelna pedagogi.
Gadu pēc kvalifikācijas iegūšanas skolā strādājošie jaunie pedagogi saņems vēl 120 eiro stipendiju mēnesī.
I. Šuplinska noraidīja bažas, ka “Mācītspēka” dalībnieki varētu nebūt pietiekami profesionāli darbam skolā. Viņa sacīja, ka arī citās studiju programmās var gūt zināšanas, kas tāpat nepieciešamas pedagoga darbā. Turklāt jau tagad atļauts darbā skolā pieņemt studentus, kas tikko uzsākuši pedagoģijas studijas, un skolas šo iespēju izmanto.
Jāpiebilst, ka mācības programmas dalībnieki uzsāks jau vasarā, lai sagatavotos darbam skolā.
Kaut gan skolotāja kvalifikāciju programmu beigušie saņems gada laikā, nākamajā gadā “Mācītspēka” skolotāji turpinās sadarboties ar mentoriem un “Iespējamo misiju”, tādējādi nostiprinot pedagoga prasmes, kā arī saņemot atbalstu grūtās situācijās. Tā iecerēts nostiprināt jaunā pedagoga vēlmi strādāt skolā ilgstoši. I. Margeviča-Grinberga teica, ka līdzšinējie pedagoģijas studiju absolventi kā vienu no galvenajām jauna skolotāja problēmām tieši norāda to, ka skolā trūkst atbalsta no vecākajiem un pieredzējušajiem kolēģiem.
Visi gan mēdz apjautāties, kā klājas, tomēr pastāvīgas rūpes neviens neizrāda.
Vai ir par dārgu?
Šogad programmā uzņems 100 topošos skolotājus, kuri paši varēs izvēlēties, kurā no programmā iesaistītajām augstskolām studēt. Nākamajos divos gados uzņems vēl 200 potenciālo skolotāju.
Programmai kopumā plāno tērēt 2,9 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa – 2,3 miljoni eiro – nāk no Eiropas Sociālā fonda, pusmiljons no valsts budžeta, bet 110 tūkstošus eiro ieguldīs pašvaldības. Ar šo finansējumu gan nepietiks, lai visiem apmācītajiem pedagogiem nodrošinātu atbalstu gadā pēc kvalifikācijas iegūšanas, tāpēc programmas noslēgumā 2022. gadā būs nepieciešams papildfinansējums.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) gan uzskata, ka izlietot gandrīz trīs miljonus eiro tikai 300 jauno skolotāju sagatavošanai ir pārāk dārgi. Par to pagājušajā otrdienā raisījās diskusija valdībā, spriežot par IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Darba vidē balstīta studiju programma pedagogu sagatavošanai: īstenošana un attīstība”.
Kaut arī ziņojums izskatīšanai valdībai tika iesniegts jau augustā un bijis salīdzinoši garš tā saskaņošanas process, valdības sēdē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga lūdza ziņojuma apstiprināšanu atlikt. Viņa sacīja, ka jaunā skolotāju sagatavošanas sistēma būs pārāk dārga, turklāt piešķirtā finansējuma izlietojums plānots nesamērīgs.
LIZDA aprēķinājusi, ka no piešķirtajiem trijiem miljoniem pat 1,3 miljoni eiro tiks tērēti, I. Vanagas vārdiem runājot, komunikācijai. Proti, programmas popularizēšanai, topošo pedagogu atlasei un tamlīdzīgi.
Tikmēr pašu topošo skolotāju apmācībai atvēlēts vien pusmiljons eiro, bet 380 000 eiro stipendijām.
Taču visvairāk LIZDA satrauc tas, ka paredzēts niecīgs atalgojums prakšu vadītājiem un mentoriem, tātad jau strādājošajiem skolotājiem. Piemēram, mentori par atbalsta sniegšanu vienam topošajam skolotājam pēc nodokļu nomaksas saņems vien ap 40 eiro mēnesī.
Jautāta, vai nav plāns tomēr palielināt šo samaksu mentoriem, I. Šuplinska atbildēja, ka pagaidām vēl nav skaidrs, cik daudz darba mentoriem būs jāiegulda, atbalstot jaunos skolotājus. “Saprotams, ka vienmēr var vēlēties lielāku samaksu, bet, vai to būs iespējams palielināt, vērtēsim pēc pirmā programmas darbības gada,” tā I. Šuplinska.
Tā kā jau šobrīd interese par iespēju studēt jaunajā pedagogu sagatavošanas programmā ir liela, I. Vanaga ieteica samazināt komunikācijai paredzēto finansējumu, bet par ietaupīto naudu uzņemt programmā arī potenciālos pirmsskolas pedagogus.
“Es ļoti cienu to, ko dara “Iespējamā misija”, bet šeit spīd cauri vēlme izmantot situāciju un alkatība,” pauda I. Vanaga.
Arī šoreiz I. Šuplinska nepiekrita: viņasprāt, programma ir dārga tieši tāpēc, ka tajā topošajiem pedagogiem tiks sniegts liels atbalsts. Savukārt atlases kampaņa nepieciešama, lai būtu liels konkurss uz katru studiju vietu un būtu iespējams atlasīt tiešām labākos, tādējādi pamazām sākot celt arī pedagogu amata prestižu. “Iespējamā misija” esot pelnījusi cienījamu samaksu par savu darbu, jo piedāvā metodiku un dalās ar savu lielo pieredzi, sprieda ministre.
Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka dārgi valstij izmaksā tieši līdzšinējā pedagogu sagatavošanas sistēma, jo valsts iegulda naudu, bet pedagogu tik un tā trūkst.
“Iespējamās misijas” direktors Kārlis Kravis piebilda: daudz un lēti sagatavoti pedagogi valstij ilgtermiņā nav izdevīgi.
Jāpiebilst, ka tā sauktos maksas studentus, kuri paši maksā par savām studijām, “Mācītspēka” programmā nav plānots uzņemt.
Valdības sēdē klāt bija arī uzņēmējs Normunds Bergs, kurš LIZDA nosauca par “profesionāliem bažu paudējiem” un ieteica valdībai zibenīgi atbalstīt ziņojumu, kas arī tika izdarīts.
Kā izraudzīsies potenciālos jaunos skolotājus
* Programmai “Mācītspēks” jāpiesakās “www.iespejamamisija.lv”, kā arī Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes un Daugavpils Universitātes mājas lapā. Pieteikties jau paguvuši vairāk nekā 100 pretendentu, kuri ieguvuši augstāko izglītību dažādās jomās.
* Pirmajā atlases kārtā potenciālie pedagogi tiks izraudzīti, ņemot vērā aizpildītajās anketās ietverto informāciju.
* Nākamajā atlases kārtā vajadzēs vadīt stundu pārējiem programmas pretendentiem.
* Notiks klātienes saruna ar vērtētājiem, kurā tiks pārrunāta motivācija pieteikties programmai.
